Baltā galdauta svētku programma Vecumnieku novada Skaistkalnē sākās otrdien, 3. maijā, un turpinājās 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā.
Kopā – 12 stundu garumā
Svētkos «Sirdsbalss Latvijai» 3. maijā ikvienam bija iespēja pie balti klāta svētku noformējumā saposta galda apsēsties un pašķirstīt latviska satura grāmatu izlasi, apskatīt kuplajā eglē izvietoto fotoizstādi par Skaistkalni, uzrakstīt novēlējumu Latvijai uz Lielvārdes jostas.
Rasas pērlēm mirdzot saules staros, 4. maija rītā sākās Skaistkalnes pagasta bibliotēkas rīkoto Baltā galdauta svētku centrālais pasākums laukumā pretī pagasta pārvaldei. Cits pēc cita ieradās un pie balti klātā galda sēdās svētkiem posušies skaistkalnieši. Kopīgi baudīja sagādāto cienastu. Dzejas lasījumu «Tikai silta sirds» emocionāli izjusti izpildīja skaistkalniete Brigita Eihmane. Muzikālo noskaņu radīja Miervalda Kuzmas akordeona spēle, ko kuplināja kopīga dziedāšana. Klātesošie uz imitētas Lielvārdes jostas rakstīja savu vēlējumu Latvijai.
Zināšanu pārbaude un polietes
Aizraujoši risinājās faktu spēles «Latvija» svētku turnīrs. Dažāda vecuma dalībnieki varēja pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, dabu, zinātni, kultūru, sportu un citiem jautājumiem.
Klātesošos izklaidēja skaitkalnietis Valdis Barens ar meistarīgiem velotrikiem. Savdabīga bija autoveikala ierašanās un tā vadītāja stāsts par interesantiem atgadījumiem iz dzīves.
Starptautisku akcentu radīja poļu velotūristes Aļona un Ivonna, kuras mēroja ceļu no Polijas caur Lietuvu, Latviju un tālāk – uz Igauniju. Meitenes sveica mūs svētkos un pastāstīja, ka arī Polijā 3. maijā svinēti nacionālie svētki par godu Valsts konstitūcijas pieņemšanai. Valodas barjera netraucēja komunicēt, meitenes spēlēja akordeonu un dziedāja poļu dziesmas.
Dzimtas saiets, nākotnes plāni
Pasākuma dalībnieki bija dažāda gadagājuma. Bija pirmsskolas vecuma bērni, pasākumu apmeklēja arī Skaistkalnes sākumskolas audzēkņi un skolotājas M. Kaminska un V. Gotharde. Gados cienījamākā apmeklētāja bija skaistkalniete Anna Silakaktiņa, tieši Baltā galdauta svētki bija izvēlēti par vietu, kur notika viņu dzimtas saiets – tikšanās ar māsu un citiem radiem, lai tālāk turpinātu ceļu uz dzimtās puses kapsētu. Klātesošos aizkustināja sirmās māmuļas stāsts par savām latviskajām saknēm, par dzīves līkločiem, par darbu un piedzīvoto. Apbrīnojama ir Annas enerģija, viedais prāts un dzīvesprieks.
Kāds jauns puisis ar superbaiku uz Baltā galdauta svētkiem ieradās, lai atrastu sev draudzeni. Vai tas viņam izdevās? Nākotne rādīs!
Baltā galdauta svētku vadmotīvs bija dzejnieka Leona Brieža atziņa: «Ikviens no mums – tā ir skaista, svarīga un nepieciešama daļiņa no Latvijas, tāpat kā Latvija – tas ir skaists, svarīgs un nepieciešams nosacījums mūsu dzīvei, darbam un pastāvēšanai. Šī saistība ir abpusēja, nav iespējams novilkt robežu starp to, kur beidzas katrs no mums un kur sākas Latvija. Citādi sakot, mūsu bez Latvijas nebūtu, tāpat kā Latvijas nebūtu bez mums.»
