Jau pāris gadu es Vecumnieku novada Skaistkalnē nenogurusi vēroju gājējus pie bibliotēkas. Esmu pūce – pagasta pārvaldes dāvana grāmatu valstībai – jaunumu un zināšanu krātuvei. Nokļuvu pašā novērošanas centrā – jaunuzceltajā nojumītē, kur galds un soli, kur piesēst, lai pārlūkotu gan izziņas materiālus, ko atstāj bibliotēkas meitenes, gan jaunsaņemtās grāmatas.
Rītos redzu skolas bērnus, kas steidzas uz stundām, bet starpbrīžos jautros bariņos dodas uz veikalu pēc kāda kāruma.
Katru rītu Skaistkalnes bibliotēkas durvis atslēdz man vistuvākās meitenes – Daiga Jakuška un Inga Pavlovska. Inga šeit sāka strādāt pirms pāris gadiem. Pārnākusi no Rīgas uz vecāku mājām, ātri iekļāvās šai grāmatu pasaulē. Rāmu smaidu, mierīga, ar savu humoru, izdomu. Atceros, kā pirmos Baltā galdauta svētkus arī Inga rosināja un kopā ar Daigu sarīkoja jauku pasākumu. Viņa pat savu tēti iesaistīja, un es biju pārsteigta, ka Miervaldonkulis spēlē akordeonu. Tas nu bija skaisti! Pavasara svētkos man ļoti patika Ingas izsmeļošais stāstījums par dzeju, dzejniekiem. Toreiz Ingas brālis Jānis lasīja savus dzejoļus.
Bibliotēka ir kā ideju krātuve. Tur vienmēr domā par jauniem sarīkojumiem – izstādēm, konkursiem. Un Inga visā tajā ir iekšā ar savu sirds mīlestību.
Diena Ingai nebeidzas, aizverot bibliotēkas durvis. Pēc darba un arī brīvdienās viņa dodas uz Bruknu – Kalna svētību kopienu – palīdzēt tur svētīgajā darbā. Un kur nu vēl trīs mazās meitiņas – te rītos jāaizved uz «mazo skoliņu», te uz Vecumnieku mūzikas skolu. Man arī tiek pamātais sveiciens Ingai, kad garām iet mazās skolniecītes.
Esmu acīga, jo ne velti ļaužu runās pūce ir gudrības simbols. Redzu, ka cilvēki mīl savu ciemu, grāmatas un novērtē aktivitātes bibliotēkā, gan no tuvām, gan tālākām pagasta vietām apmeklē mūsu bibliotēku. Grāmatas te ir cieņā.
Lai Ingai pietiek spēka, laipnības, apkalpojot visus mazos un lielos pagasta lasītājus!
Priecīgus Tev valsts svētkus, Inga!
