Viens no unikālākajiem Skaistkalnes pagasta kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem – bijušā klostera ēka – pamazām iet bojā.
Viens no unikālākajiem Skaistkalnes pagasta kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem – bijušā klostera ēka – pamazām iet bojā.
Katoļu Baznīcas virsvadība atsakās piešķirt naudu celtnes atjaunošanai, jo nav zināms tās izmantošanas mērķis.
Pagājušajā vasarā katoļu arhibīskaps Jānis Pujāts tikās ar pagasta padomes pārstāvjiem. Skaistkalniešiem tika atteikta palīdzība klostera atjaunošanai.
Celtne būvēta 18. gadsimta sākumā. Līdz 1950. gadam šeit darbojās kapucīniešu klosteris. Vēlāk telpas pārbūvēja un iekārtoja slimnīcu. Pēc slimnīcas slēgšanas 1974. gadā klosterī izmitināja viesstrādniekus.
Skaistkalnes katoļu draudze savu īpašumu – klostera ēku – saņēma atpakaļ astoņdesmito gadu nogalē. Arhitekta Pētera Blūma vadībā 1991. gadā tika veikta ēkas izpēte un nostiprināti tās pamati.
Draudzei nav pa spēkam ar saviem līdzekļiem namu atjaunot un uzturēt, tādēļ tika lūgts katoļu Baznīcas virsvadības atbalsts. Skaistkalnes pagasta padomes darbiniece Jozefīne Līdaka pauda neizpratni par arhibīskapa nostāju. Skaistkalnieši norūpējušies, ka vecā klostera ēka nolemta aizmirstībai.
