Kur divas valstis šķir Mēmeles rāmais plūdums? Kur lauku ainavā iekļāvies templis, «Zemgales pērle», kura veidols vien garāmgājējam liek aizdomāties par cilvēces un dievišķās pasaules saskaņu? Kur agrākos laikos rīkoti Zemgalē lielākie gadatirgi?
Kur divas valstis šķir Mēmeles rāmais plūdums? Kur lauku ainavā iekļāvies templis, «Zemgales pērle», kura veidols vien garāmgājējam liek aizdomāties par cilvēces un dievišķās pasaules saskaņu? Kur agrākos laikos rīkoti Zemgalē lielākie gadatirgi? Protams, ka Skaistkalnē – ciematā pie Latvijas un Lietuvas robežas.
Gleznainā daba ciemata apkārtnē, īpaši Mēmeles krastos, dievnams kalnā un sirmais pagasta centrs tā pakājē ikreiz piesaista skatienu. Neattaisnojas vien priekšstats par šķietami rāmo dzīves plūdumu pagastā. Par to «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, šīs nedēļas sākumā apmeklējot Skaistkalni. Daudzviet bija sastopama rosība, tādēļ bija krietni jāpadomā, kurus ļaudis uzrunāt, lai kaut nedaudz ieskicētu dzīvi Skaistkalnes pagastā pašlaik, 2000. gada lapkritī.
Vēlas robežu, kas vieno abus krastus
Izsenis skaistkalniešiem bijuši cieši sakari ar kaimiņiem Lietuvā. Upes abos krastos mājo gan latvieši, gan lietuvieši, daudzus saista ne tikai draudzība, bet arī radniecīgas saites. Pagasta pašvaldība plāno apmeklēt Ziemeļlatvijas pilsētu Valku, lai noskaidrotu, kā šajā vietā tikusi nodrošināta atvieglota Igaunijas robežas šķērsošana. «Mūs patiesi interesē Valkas–Valgas atvieglotā robeža. Zinu, tur ir līdzīgi apstākļi. Mēs neesam pret kārtību, šķērsojot robežu, taču pašreizējos apstākļos nu nekādi nespējam veicināt normālas kaimiņattiecības ar lietuviešiem,» bilst Skaistkalnes pagasta pašvaldības izpilddirektors Agris Strēlis.
Uzklausot skaistkalniešus, var uzzināt ne vienu vien jocīgu un reizē skumju «pierobežnieku» piedzīvojumu. Tā, piemēram, pagājušajā vasarā Skaistkalnes jaunie amatieri viesojās Radvilišķos Lietuvā, jo dalībnieku sarakstu bija izdevies apstiprināt Rīgā. Bet augustā, kad draudzības sarīkojums notika pārsimt metru aiz robežas Germanišķī, atbildīgā amatpersona bija atvaļinājumā un dalībnieku saraksts netika akceptēts. Tie bērni, kuriem vecāki bija sagādājuši pases, robežu šķērsot drīkstēja, pārējiem bija jāpaliek upes šajā krastā.
Vietējie zina, ka papildu rūpju nasta tiks uzkrauta to mūžībā aizgājušo piederīgajiem, kuri vēlēsies kādu tuvinieku pavadīt uz dažus kilometrus tālajiem kapiem Lietuvā. Ja katafalks būs smagais automobilis, ar to nedrīkstēs šķērsot robežu Skaistkalnes robežpārejas punktā. Pēc atbilstošas saskaņošanas Rīgā šajā kapsētā varēs nokļūt, braucot apmēram simt kilometru lielu līkumu caur Grenctāles robežkontroles punktu. Dzirdēts, ka ziemā šo problēmu varot risināt citādāk – atliekot paiet nostāk no cilvēku acīm un tad pārvizināt nelaiķi pāri upei ragaviņās…
Skolā nepieredzēts audzēkņu «birums»
Skaistkalne pieder pie tām pašvaldībām, kur skola ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām. Pašlaik Skaistkalnes vidusskolā mācās 312 bērnu. Skolas direktors Mārtiņš Osis atzīst, ka tik liels audzēkņu skaits vēl nekad nav bijis. Tomēr jau tuvākajos gados direktors prognozē mazāku audzēkņu skaitu, jo bērnu dzimstību iepriekšējos gados visai jūtami sekmējuši valsts atvēlētie atvieglojumi bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī ekonomiskie apstākļi valstī kopumā.
M. Osis jūtas gandarīts, ka mācību iestādē izveidojies stabils pedagogu kolektīvs, sekmīgi notikusi skolotāju paaudžu maiņa. «Man ir patiess prieks par mūsu skolotāju prasmi un audzēkņu uzcītību. Pagājušajā gadā 15 vidusskolas absolventu bija nolēmuši mācības turpināt. Visiem izdevās piepildīt ieceri – iestāties augstskolā,» vēstī skolas direktors.
M. Osis Skaistkalnes vidusskolā sācis strādāt 1964. gadā par vēstures skolotāju, bet par direktoru – 1975. gadā. Šī gada sākumā mūžībā aizgāja pagasta galva Jānis Dundurs, tad M. Osim tika uzticēti arī pagasta padomes priekšsēdētāja pienākumi. M. Osis apgalvo, ka viņš savos «krēslos» negrasoties iekrampēties. «Ir jāļauj rīkoties arī jaunajiem,» uzskata priekšsēdētājs.
Runā par pazemes eju zem Mēmeles
Kas noteikti būtu jāaplūko Skaistkalnes viesim, kurš tuvāk vēlas iepazīt šo Latvijas zemes stūrīti leišmalē? Pirmkārt, Romas katoļu baznīcu, nozīmīguma un arhitektoniskās vērtības dēļ tā dēvēta par «Zemgales pērli». Otrkārt, ievērības cienīgi ir bagātīgie novadpētniecības materiālu fondi. Tos pārzina Pēteris Lukaševics. Viņam palīdz novadpētnieks dakteris Uldis Mantons. Abu ieguldījums Skaistkalnes pagasta vēstures izpētē novērtēts ar valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Un, treškārt, protams, ievērības cienīga ir pati Skaistkalne un tās iedzīvotāji.
Uldis Mantons atzīst, ka pagasta vēstures izzināšanā, materiālu apkopošanā un sakārtošanā vēl daudz darāmā. Piemēram, būtu jāsakārto kapenes, kas atrodas baznīcas pagrabos. Laikā no 17. gadsimta beigām līdz 19. gadsimtam tajos apbedīti daudzi tolaik sabiedrībā ieredzēti ļaudis un viņu tuvinieki. Izzināšanas vērti ir arī vairāki joprojām dzīvi nostāsti par vērienīgo baznīcas būvlaukumu, par apakšzemes ejām, kas ved ne tikai no klostera uz baznīcu, bet arī zem Mēmeles uz Lietuvu.
Priesteris pūlas savākt «noklīdušās avis»
Rit otrais gads, kopš Skaistkalnes draudzē kalpo priesteris Janušs Bulašs. Viņš apkalpo astoņas draudzes, tajā skaitā arī Vecumnieku. Dievnami ir trīs – Skaistkalnē, Kurmenē un nule kā atklātā baznīca Neretā. Pārējie ir priestera misijas punkti. Pirms bīskaps priesteri atsūtījis uz Skaistkalni, Janušs Bulašs Dieva vārdu sludinājis Latgales pusē.
«Šeit, īpaši jaunajās draudzēs, ir grūtāk strādāt. Cilvē- ki negrib pieņemt Jēzu Kristu,» stāsta mācītājs. Viņš jūtas iepriecināts, ka ticīgo tomēr kļūst vairāk. «Atceros, Vecumniekos sākumā uz dievkalpojumu vecajā skolā nāca labi ja padsmit cilvēku, tagad katru reizi ir septiņdesmit, astoņdesmit. Prieks, ka Skaistkalnes draudzē var redzēt daudz jauniešu. Nevar sūdzēties arī par baznīcas apmeklējumu – ikdienā ir pāris desmitu baznīcēnu, svētdienās – ap simt cilvēku,» stāsta Janušs Bulašs.
Pamazām «lāpa» tautas namu
Pagasta kultūras dzīvē nozīmīga loma ir tautas namam. Pērn ēkai nomainīts jumta segums un notekas, šovasar zālē ieklāta jauna deju grīda. Tās maiņa, ieskaitot atsevišķus apkures sistēmas remontus, pašvaldībai izmaksājusi ap 2500 latu. Nākamgad pagasta padomes budžetā iecerēts atvēlēt līdzekļus tautas nama vestibila un sanitārā mezgla sakārtošanai.
Tautas namu otro gadu vada Līga Baļčūne. Viņa stāsta, ka līdz šim daudzi brīnījušies, kā var dejot pa caurumainu grīdu, kas turklāt vēl šūpojas.
Daudzi pagasta jaunieši lepojas ar labu dejotprasmi, ar to skaistkalnieši ir slaveni arī ārpus rajona robežām. Deju skolotāja Ērika Sļipecka stāsta, ka šo sestdien, 14. oktobrī, notiks jaunās tautas nama grīdas iedancošana. Savukārt 20. oktobrī jau ceturto reizi skaistkalnieši aicinās draugus no tālākām un tuvākām skolām uz sadancošanas sarīkojumu «Skaistkalnes rudens».
«Mačenos» asnus izdzinis lauku tūrisms
Zemnieku saimniecība «Mačeni» ir viena no tām saimniecībām pagastā, kas cenšas sekot līdzi laikam, mācās izturēt šodienas mainīgajos apstākļos. Saimniecībā ir 13 slaucamu govju, tiek apstrādāts 60 hektāru zemes, ir izveidojusies sadarbī- ba ar kaimiņu saimniecību «Gudiņi». «Mačenu» saimnieci Daci Stankeviču dienā parasti var satikt Bauskas ceļu rajona bāzē Skaistkalnē. Tur viņa pārmaiņus ar vīru Ilmāru strādā par operatori degvielas uzpildes stacijā.
Pēc lauksaimniecības konsultantes Eleonoras Maisakas draudzīga pamudinājuma «Mačenos» uzcirstā guļbaļķu pirtiņa iekārtota par lauku tūristu pieturas vietu. Tur no ikdienas rūpēm var atvilkt elpu lielāka ģimene vai draugu pulciņš. «Mačenu» saimniekiem, kā jau lauku ļaudīm, darba diena parasti sākas ap četriem rītā. «Nedomāju, ka mēs varēsim īpaši veicināt lauku tūrismu – nav mums tuvumā ne upes, ne ezera. Toties esam iedēstījuši augļu dārzu. Varbūt tad, kad vairs nevarēšu slaukt govis, sēdēšu tirgū ar āboliem,» saka saimniece.
«Ceļojošus» desas līkumus ražo «Lielcerīte»
Skaistkalnieši, braukdami ciemos, itin bieži ciemakukulim izvēlas kādu desas luņķīti, kas štopēts un žāvēts individuālajā uzņēmumā «Lielcerīte». Tas jau septiņus gadus pazīstams kā gaļas pārstrādes uzņēmums, te saimnieki ir Karīna un Māris Āķi. Tiesa, viņiem šajos gados izdevies iemantot ne vien patērētāju atzinību, bet arī rūgtas atziņas par lauku uzņēmēju iespējām attīstīt ražošanu.
«Lielcerīte» ražo cūkgaļas žāvēto desu un izstrādājumus, kas žāvēšanas procesā tiek sutināti un tādējādi nekad nav sīksti. Gaļu «Lielcerīte» iepērk no Skaistkalnes pagasta cūku audzētājiem. Uzņēmuma produkcija tiek realizēta veikaliņos Skaistkalnē un Kurmenē, Bauskas abos tirgos tā pieejama zemnieku saimniecības «Elnēni» stendā.
«Lai arī dārgāks ražojums, galvenā ir kvalitāte,» pārliecināts M. Āķis. «Skaidrs, ka mums jārēķinās ar vietējo cilvēku pirktspēju. Lielo kredītprocentu dēļ naudu bankā neaizņemamies, mācāmies izgrozīties ar to, ko nopelnām.
Es nevēlos pieminēt uzņēmuma perspektīvas, jo lielākoties esam aizņemti ar lēkāšanu līdzi visiem noteikumiem un dažkārt pat absurdām prasībām, kas šāda veida uzņēmumiem tiek izvirzītas. Taču skaidrs ir viens – laukos ir grūti sākt nodarboties ar kaut ko jaunu. Jāpaliek pie tām pašām tradicionālajām, ar lauksaimniecību saistītajām nozarēm,» uzskata Māris Āķis. «Šaubos arī, vai pie mums, laukos, ir kāds zemnieks, kurš bērnus virzītu palikt strādāt savā saimniecībā. Laukos diemžēl joprojām nesaskatu nekādas izaugsmes iespējas. Ļoti gribētos, lai visi arī laukos varētu atrast darbu – tas jau būtu daudz.»
Fakti
Pagasta platība – 106 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits 2000. gada 1. janvārī – 1552, no tiem 847 darbspējīgā vecumā, 202 nodarbināti lauksaimniecībā.
2000. gada deviņos mēnešos pagastā piedzimuši 16 un miruši 26 iedzīvotāji, reģistrētas sešas laulības.
Vecākā pagasta iedzīvotāja – Veronika Āboliņa (2001. gada 2. janvārī būs 100. dzimšanas diena), jaunākais iedzīvotājs – Einārs Markuss Vaičekausks – dzimis 2000. gada 5. oktobrī.
Skaistkalnes vidusskolā strādā 26 pedagogi. No tiem pašlaik 24 ar augstāko izglītību, tajā skaitā seši pedagoģijas maģistri, viens pedagoģijas doktors, divi skolotāji apgūst otru augstāko izglītību, četri studē maģistrantūrā.
Teika vēstī, ka reiz kāds vietējais muižkungs ļaunu darbu dēļ zaudējis acu gaismu, bet, lūdzot Dievu, atkal kļuvis redzīgs. Par to šis apsolījies uzcelt baznīcu. Vienreiz jājis pa mežu un domājis, kur baznīcu celt, bet piepeši zirgs uz kāda kalna nometies ceļos. Savukārt kungs pēc tam licis tur izcirst mežu un celt baznīcu. Kalns bijis tik skaists, ka baznīcai dots Šēnberģa jeb Skaistā kalna vārds.
Vāciskais pagasta un miesta nosaukums «Schönberg» cēlies no pirmā šī novada īpašnieka Heinriha Šēnberga, kam to 1489. gadā izlēņoja Livonijas ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofens. Tikai 1925. gada maijā nosaukums latviskots.
Muižas īpašnieku de Berku dzimtas laikā 17. gadsimta otrajā pusē tēva Johana Karmela de Berka iesākto baznīcu 1692. gadā pabeidza dēls Vladislavs Francisks. Jezuītu ordeņa misionāri ap 1710. gadu blakus baznīcai ierīkoja klosteri.
Katoļu baznīca un muižas komplekss bija pamats Skaistkalnes miesta attīstībai. Plašākā apkārtnē tas bija pazīstams katoļu centrs un arī tirgus vieta.
Pēdējie Skaistkalnes muižas īpašnieki – fon Korfu dzimta – to pirkšanas ceļā ieguva 1743. gadā. Šīs dzimtas īpašumā muiža atradās līdz pat agrārajai reformai Latvijas brīvvalsts laikā.
1933. gada 5. jūnijā Skaistkalnē notika Pirmie Bauskas novada dziesmu svētki.
