Visā Eiropā pazīstamā rakstniece un sieviešu tiesību aizstāve Elīza fon der Reke ir dzimusi Skaistkalnē pirms 245 gadiem.
Visā Eiropā pazīstamā rakstniece un sieviešu tiesību aizstāve Elīza fon der Reke ir dzimusi Skaistkalnē pirms 245 gadiem.
1754. gada 20. maijā Skaistkalnē grāfa Fridriha fon Medema ģimenē piedzima meita, kuras pilns vārds bija Šarlote Elizabete Konstance fon Medema. Viņas māte bija no fon Korfu dzimtas. Elīzas audzināšanā un izglītošanā galvenais nopelns bija vecaimātei Konstancei fon Korfai. Meitene guva tam laikam labu mājizglītību, aizrāvās ar grāmatu lasīšanu vācu un franču valodā.
17 gadu vecumā Elīza Jaunpilī tika salaulāta ar brīvkungu Georgu Pēteri Magnusu fon der Reki, kuram bija 32 gadi. Laulība izrādījās neveiksmīga, un no 1776. gada Elīza nedzīvoja kopā ar vīru, līdz 1781. gadā laulība tika oficiāli izšķirta. Pēc meitiņas nāves jaunā sieviete uz laiku ierāvās sevī un kļuva reliģioza. Tolaik viņa uzturējās Kurzemes hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, jo viņas jaunākā pusmāsa Doroteja bija salaulāta ar hercogu Pēteri Bīronu. Tas bija laiks, kad Jelgavā uzturējās visā Eiropā pazīstamais dēkainis un krāpnieks Kaliostro. Viņš ar maģijas un alķīmijas palīdzību Eiropā apkrāpa daudz dižciltīgu personu. Īpaši daudz cietušo vidū bija sieviešu, jo viņām iepaticies dēkaiņa piedāvātais jaunības un dzīvības eliksīrs. Kādu laiku arī Elīza bija krāpnieka iespaidā, bet vēlāk kļuva visā Eiropā pazīstama, kad Berlīnē 1787. gadā publicēja Kaliostro atmaskojošu grāmatu. Tika sarakstīti un publicēti vairāki citi dzejoļu un rakstu krājumi sentimentālā racionālisma gaumē.
Elīza fon der Reke mūžu nepavadīja tikai Kurzemes hercogistē vien. Viņa apceļoja arī Poliju, Vāciju, Itāliju un Krieviju. Uzturoties Pēterburgā, Elīzai valdniece Katrīna II uzdāvināja muižu. Mūsu novadniece izstrādāja pat vairākus projektus zemnieku situācijas uzlabošanai. Varbūt tie pat tiktu īstenoti, ja vien cariene nenomirtu. Troņmantnieku Pāvilu I šādi projekti neinteresēja.
Jāpiebilst, ka Elīza fon der Reke sarakstījās ar tolaik spilgtām personībām, kuru vārdi arī mūsdienās ir pietiekami pazīstami: Gēti, Šilleru, Kantu, Hamanu, Tišbeinu, Klopštoku un citiem. Par Elīzu fon Reki ir izdotas arī daudzas grāmatas, diemžēl ne jau latviski.
Elīzas fon der Rekes mūžs noslēdzās Drēzdenē 1833. gada 13. aprīlī. Tur arī atrodas viņas atdusas vieta.
