Tautas nams kļuvis par sakoptu un skaistu sanākšanas vietu.
Tautas nams kļuvis par sakoptu un skaistu sanākšanas vietu
Skaistkalnē kultūras dzīve skaļa un pazīstama bijusi jau kopš seniem laikiem. Te katru gadu tiek rīkoti trīs lieli gadatirgi – Kanepenes, Lieldienu un Miķeļu gadatirgus. Kur tirgus, tur svētki. Visskaļākie no tiem ir Kanepenes svētki (gadatirgus), kuri tiek rīkoti augusta pirmajā svētdienā. Tas arī ir laiks, kad uzstājas vietējās amatierkopas.
Labākais orķestris
Skaistkalnes gods un lepnums jau piecus gadus ir orķestris. Pagasta priekšsēdētāja Jāņa Kalniņa radītais un vadītais orķestris ir rajonā labi zināms un pazīstams. Viņš stāsta: “Pēc pēdējā konkursa datiem, esam rajona labākais orķestris, tas ir ļoti patīkami. 2003. gada 23. septembrī orķestri nodibinājām un šogad domājam skaļi nosvinēt piecu gadu jubileju. Pagasta orķestra dibināšanas brīdī no iepriekšējā sastāva bija tikai pieci dalībnieki, tāpēc par šo var teikt, ka gandrīz dzimis no jauna.
Eksistē arī pavisam maziņo dalībnieku grupa, kas mācās no 1. klases un ik pa brīdim uzspēlē par prieku visiem skatītājiem. Visvairāk trenējas jaunākie, jo pieaugušo sastāvam vairāk laika prasa darbs. Tomēr ir dzirdēts, ka tikt orķestra pamatsastāvā esot “kruta”.”
Kopā ar kori esot paredzēts fantastisks koncerts piecgades jubilejas svinībās. Par pašreizējo sniegumu Jānis Kalniņš saka: “Mēs esam otrās grupas orķestris, ko arī drīz pierādīsim.”
“Otīlija, šodien būsi?”
Teātra tradīcijas Skaistkalnē ir jau senas. Tāpēc arī pirms astoņiem gadiem režisores Aijas Skosas ierašanās tika uzņemta ar sajūsmu, kā arī pirmā luga “Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja”. Tas bijis varen uztraucošs notikums aktieriem, jo skatītāju sanāca pilna zāle.
Aija Skosa priecājas par aktieriem, kas izauguši kopā ar teātri. Protams, ka neliela ciemata amatieru teātrim tā ir problēma, ka jaunie aktieri beidz skolu un aiziet. Piemēram, Mārcis Āķis savulaik bijis kalps masu skatos, tad pamazām izaudzis par vienu no redzamākajiem aktieriem, “Skroderdienās Silmačos” spēlējis Rūdi, bet tagad studē Rīgā un laika teātrim vairs nav. Līdzīgi spēlējuši, bet jau studēt aizgājuši ir Sabīne Eigmina, Arita Baļčūne, Andis Silakaktiņš. Teātri spēlē vairāki ilggadēji aktieri – Dagmāra Strēle, Ingus Pavinkšnis, Benita Zaura, Svetlana Štrobindere. Štrobinderu ģimenē spēlē gandrīz visi, izņemot tēti, arī abas meitas Zane un Vita, piedalās arī sešgadīgais Roberts.
Jaunajā lugā ir nepieciešami astoņi aktieri. Luga “Līnis murdā” ir izvēlēta personāžu dēļ, jo laukos tā ir lielākā problēma – atrast piemērotu lugu. Jauniestudējumā labi ieju tušies Aldis Virsis, Dagnija Reinholde.
Atmiņas par teātra spēlēšanu gan ir raibu raibās. Savulaik piedalījies arī Jānis Kalniņš: “Spēlējām izrādes brīvā dabā. Reiz lija ļoti pamatīgi. Uz skatuvi ejot, vienu brīdi bija jāiet pāri baļķu tiltiņam, tas bija slapjš un slidens, un tur nu mēs vairāki sakritām grāvī čupiņā.”
“Saulgriezes” vingro
Visa sākumā bija veselības mācība, to pasniedza uzaicināta skolotāja. Rezultātā kopā sanāca, tuvāk iepazinās grupa pensionāru, kuras vēlāk cita bez citas nevarēja iztikt. Senioru kopa “Saulgriezes” regulāri tiekas Skaistkalnes tautas namā katru trešdienu – notiek pieredzes apmaiņa, tiek apspriestas speciālas tēmas, apskatīti jaunākie adījumi, tamborējumi. “Saulgriezēm” ir, ar ko palielīties.
Mārīte Asara ir viena no aktīvākajām kopā. Sanākšanas un dažādas tikšanās nav tāpat vien. Aizpagājušajā gadā adītās zeķītes, cepurītes, cimdiņi ziedoti Baldones bērnunamam un Rīgas Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļai. Aktīvas adītājas ir Mārīte Auziņa un Ieva Trušinska, piedalās arī citas.
Ieva Valdmane stāsta: “Katru gadu notiek mūsu rokdarbu iz stādes – parasti pagastmājā, ir bijušas arī Amtmaņa-Briedīša muzejā.” Liela draudzība ir ar Alūksnes rajona Bejas pagasta kopu “Pīlādzis”, kur cilvēku vairāk – 28 dalībnieki.
Dziesmas par mīlu
Sarmītes Zariņas vadītais sieviešu vokālais ansamblis “Vēl mazliet” savu mīļāko repertuāru nosauc vienkārši – liriskas mīlas dziesmas. Uz skatuves dziedātājas reizēm kustas līdzi dziesmai, dažbrīd notiekošo citi sauc pat par šovu. Kopā ar teātri katrus Ziemassvētkus tiek veidots neliels šovs, ko dalībnieki dēvē par dzejas teātri – tas ir jau četrus gadus pēc kārtas.
Sarmīte Zariņa saka: “Nodziedāt vārdus “Es tevi mīlu!” ir skaistāk nekā pateikt. Un mēs varam nodziedāt klātesošajiem nopietnas dziesmas, bet spējam arī sasmīdināt.”
Mūzikas jomā skolotāja Sarmīte Zariņa ir svarīga persona Skaistkalnes tautas namā, jo vienlaikus ir jauniešu deju kopas koncertmeistare un teātra muzikālās daļas vadītāja.
Lordi Skaistkalnē
Ērika Sļipecka vada divus kolektīvus – meiteņu diskogrupu un jauniešu deju kopu. Meiteņu grupa gan ir jaunākais no tautas nama kolektīviem, tomēr jau paspējušas izcelties ar īpašiem priekšnesumiem. Skaistākās bija brīvdabas estrādē nodejotās īru tautas dejas “Lord of the dance”.
Jauniešu deju kopa darbojas jau sesto gadu. Ērika Šļipecka stāsta: “Piedalījāmies iepriekšējos dziesmu un deju svētkos, piedalīsimies arī šajos. Jānis Paeglis mums ir pieredzējis šajā jomā, jo tie viņam jau būs otrie svētki. Vislielākais dalībnieku skaits ir no Skaistkalnes vidusskolas 11. klases.”
Jaunieši arī draudzējas ar citu skolu deju kolektīviem. Vistuvākās draudzības saites ir ar Īslīces Baibas Kurmes vadīto jauniešu deju kopu.
Vēlas lielo izrādi
Nākotnes nodomi kolektīviem ir dažādi. Jānis Kalniņš jau plāno orķestra jubilejas svinības un cer, – kādreiz teātrī varēs savākt pietiekami kuplu pulku, lai varētu pilnībā iestudēt “Skroderdienas Silmačos”.
Rajonā populāri pasākumi ir “Pavasaris Šenbergā” un “Skaistkalnes rudens”, kur iedodas jauniešu kori un deju kopas no visa rajona.
Tautas nama vadītāja Līga Baļčūne stāsta: “Skaistkalnes kultūras dzīvē nozīme ir arī baznīcai. Uz katriem svētkiem aicinām baznīcas tēvus, īpaši tēvu Jāni. Nevar iedomāties, ka uz kādu pasākumu nelūgtu kādu no baznīcas.
Mūsu kolektīvi regulāri sanāk kopā un rīko izrādes svētkos – Ziemassvētkos, Latvijas neatkarības dienā, zemnieku ballē, Līgo svētkos, Kanepenē. Protams, ka skaļākā izrādīšanās ir pašdarbnieku balles laikā. Mūsu amatierkopu dalībnieki parasti neatsaka tiem, kas uzaicina uzstāties. Pēdējā laikā ir stabilizējies kolektīvu skaits un to uzstāšanās kļūst aizvien labāka.”
***
uzziņai
Skaistkalnes pagastā vienīgais kolektīvu atbalstītājs ir pagasts. Bez septiņām aktīvām kultūras kopām darbojas arī galda hokeja klubs “Lausks” un galda tenisa pulciņš.
Kopš 2001. gada notiek tautas nama remonts. Ēka tagad kļuvusi par sakoptu un skaistu sanākšanas vietu.
Pagasta vadība regulāri pērk tērpus un piederumus. Šogad jauniešu deju kopas meitenēm ir nopirktas jaunas vestes.
Vislielākais atbalsts ir pagasta iedzīvotāji, kas kupli apmeklē pasākumus un jūt līdzi savējiem.
Pūtēju orķestris “Skaistkalne” šogad svinēs piecu gadu jubileju. Orķestri vada un diriģē Jānis Kalniņš. Regulāri iesaistās skatēs, ir piedalījušies Dziesmu un deju svētkos, plāno to darīt arī šogad. Sastāvs mainās no 30 līdz 35 dalībniekiem.
Senioru kopa “Saulgriezes” pastāv jau sešus gadus. Nodarbojas ar rokdarbiem, vingro, ciemojas pie citām organizācijām, strādā talkās. Pašlaik aktīvi piedalās 11 dalībnieču.
Teātris “Gadījums” darbojas astoņus gadus. To vada režisore Aija Skosa no Valles, viņa savulaik ir apguvusi teātra režisores specialitāti. Regulāri piedalās teātru skatēs un Latvijas teātru saietā “Vezums”. Šogad lugas spēlē astoņi aktieri.
Korī “Skalve” skaistkalnietes dzied kopā ar Vecsaules pagasta skaistāko balsu īpašniecēm. Diriģente Ingrīda Zemļinska.
Vokālais sieviešu ansamblis “Vēl mazliet” dzied jau sešus gadus. To vada Sarmīte Zariņa. Pašlaik dzied deviņas dalībnieces. Sastāvs gan regulāri mainās, no pirmajām dziedātājām ir palikušas tikai divas.
Meiteņu diskogrupu vada Ērika Sļipecka. Piedalās 12 meiteņu, iestudē modernās dejas.
