Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un preses sekretārs Ivars Svilāns pirmdien, 7. janvārī, apmeklēja Bausku, lai izzinātu un skaidrotu radušos situāciju pēc vidējo viļņu raidītāja slēgšanas Rīgā 4. janvārī.
Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un preses sekretārs Ivars Svilāns pirmdien, 7. janvārī, apmeklēja Bausku, lai izzinātu un skaidrotu radušos situāciju pēc vidējo viļņu raidītāja slēgšanas Rīgā 4. janvārī.
Šis raidītājs bija pēdējais, kas dublēja «Latvijas Radio 1» programmu vidējos viļņos. Tas izraisījis daudzu klausītāju neapmierinātību un pat neizpratni divu iemeslu dēļ – maznodrošinātās ģimenes, vientuļie pensionāri palikuši bez iecienītā radio, jo nevar iegādāties jaunus uztvērējus, kas skanētu FM diapazonā; dažviet Bauskā un rajonā FM tīklā ir aparātu slikta dzirdamība un «pat vienas istabas robežās jāmeklē vieta, kur tas skan».
Uztveres īpatnības Bauskā
Latvijas Radio (LR) pārstāvji, tiekoties ar klausītājiem rajona Padomē un ar «Bauskas Dzīves» žurnālistiem, pauda izbrīnu par skanējuma atkarību no radioaparāta atrašanās vietas, par ko bija pārliecinājušies paši. Tādu problēmu neesot bijis nekur citur Latvijā, slēdzot vidējo viļņu raidītājus jau pagājušajā gadā. Taču baušķeniekiem un rajona ļaudīm no tā labāk nekļūst. Dz. Kolāts solīja par šo situāciju informēt Valsts elektrosakaru inspekciju, kuras pienākums esot kontrolēt arī radio dzirdamību. Pārbaudes gan notiekot, bet pēc īpašiem kritērijiem, kas pilnībā neatbilstot valsts radio interesēm. Tikšot ziņots arī organizācijai, kam piederot raidītāji, jo Latvijas Radio maksājot ievērojamas summas par dzirdamības nodrošinājumu.
Ģenerāldirektors Dz. Kolāts, uzklausījis arī atzinīgus vārdus par Latvijas Radio, tomēr bija ļoti norūpējies par uztveres tehniskajām īpatnībām tādā skaistā vietā kā Bauska. Viņš apzinoties atbildību uzticīgo radioklausītāju priekšā, kaut arī dzirdamības nodrošinājums nav Latvijas Radio tiešs pienākums. Ar valsts uzstādījumu – panākt LR un LTV raidījumu pieejamību jebkurā vietā Latvijā – vien nepietiek, sacīja Dz. Kolāts. Vajadzīgs darbs un līdzekļi.
Ekonomisku apsvērumu diktēts solis
Radioklausītāja Kristīne Grīna no Codes Dzintrim Kolātam adresētajā vēstulē pauž dziļu sarūgtinājumu par vidējo viļņu raidītāja slēgšanu: «Mums, lauku ļaudīm, radio ir ļoti nepieciešama dzīves sastāvdaļa. Vairākumam lauku iedzīvotāju ir tikai vecākā izlaiduma (VEF) radio. Tagad Jūsu īstajiem klausītājiem Jūsu programma ir liegta. Jaunus aparātus uzreiz nevaram iegādāties. Kādu iemeslu dēļ Jūs to darījāt?» Vairāki zvanītāji «Bauskas Dzīves» redakcijai par piemēru minēja Lietuvas Radio, kas turpina raidīt vidējos viļņos.
Atbild Dz. Kolāts: – Jau mūsu lielajos perspektīvajos dokumentos bijām ierakstījuši, ka no 2002. gada atsakāmies no vidējiem viļņiem. Tas dotu aptuveni 100 tūkstoš latu ietaupījumu attīstībai, lai radio kļūtu saturiski un tehniski kvalitatīvāks. Kā zināms, šim mērķim valstij naudas nav, bet LR attīstībai citas alternatīvas arī nav. Mēs nevarējām slēgt, piemēram, programmu «Doma laukums», kas skan krievu valodā. Tas izraisītu starptautisku skandālu. Valsts drošības interesēs radio uzdevums ir strādāt 24 stundas diennaktī. Turklāt mums bija arī jāsaglabā profesionāli darbinieki, lai viņi neaizietu uz citām struktūrām.
Pārejas periodā paralēli FM tīklam turpinājām raidīt arī vidējos viļņos. Par šo viļņu slēgšanu no 2002. gada sākuma ziņojām nepārtraukti. Jā, varējām vēl kādu laiku vilkt, kaut kā eksistēt, taču vienreiz tam bija jānotiek, apzinoties, cik sāpīgi tas skars daļu iedzīvotāju. Tiek minēts Lietuvas Radio. Diemžēl tas jau ir uz bankrota robežas, tomēr valdība neļauj pāriet uz modernāku tehnoloģiju. Diez vai mūsu klausītājus apmierinātu šāda perspektīva.
Klausītāji iebilduši, ka apsveikumu koncerts sestdienās tagad sākas plkst. 20.05 – LNT ziņu laikā. Dz. Kolāts uzskata, ka jubilejas reizē varētu atteikties no viena ziņu raidījuma, pārējiem ir izvēles iespējas.
Atpakaļceļa nebūs
Latvijas Radio lēmums ir galīgs – pie vidējiem viļņiem tas vairs neatgriezīsies. Ko darīt? Bērni varētu sagādāt patīkamu un ne pārāk dārgu dāvanu vecākiem, nopērkot jaunāka modeļa radioaparātu ar FM diapazonu, turīgākie kaimiņi, arī pašvaldības – pārsteigt vientuļniekus vai kuplās ģimenes. Kāds, jaunāku aparātu iegādājies, veco varētu atdot trūcīgākiem ar pašvaldības starpniecību. Labdarība taču nebeidzas ar Ziemassvētkiem.
Pircējiem lietpratēji iesaka rūpīgi izvēlēties radioaparātus un lūkot pēc zināmu firmu ražojumiem, piemēram, «Sony», «Panasonic», «Philips» u. c. Savukārt pārdevēji tiek aicināti aparāta iegādē īpaši palīdzēt vecākiem cilvēkiem, arī parādīt, kā radioskalā sameklēt vajadzīgās programmas.
Pārkārtojumi jebkurā jomā allaž nāk ar pārdzīvojumiem, iespaido pieradums. Latvijas Radio ir tā vērts, lai pieciestu neērtības bez pārmetumiem un dvēseles sāpēm. Ir taču patīkami, naktī pamostoties, ieslēgt radio un pārliecināties – Latvija vēl elpo, mēs dzīvojam.
