Jārod dvēseles spēks, lai pārliecinātu latviešus, ka Latvija ir vislabākā valsts. Pastāvot līdzās daudzām un dažādām pretrunīgām taisnībām, mums jāsaglabā un jātur svēta Latvija.
Jārod dvēseles spēks, lai pārliecinātu latviešus, ka Latvija ir vislabākā valsts. Pastāvot līdzās daudzām un dažādām pretrunīgām taisnībām, mums jāsaglabā un jātur svēta Latvija. Brīžiem šķiet, ka Latvijā dzīvojošās citas tautas to saprot pat dziļāk nekā latvieši paši. Tāpēc vajadzētu vairāk darīt, lai šī pašsaprotamā lieta – dzimtenes mīlestība – kļūtu taustāmāka. Vispirms tas attiecas uz mūsu skolām un visu izglītības sistēmu.
Protams, ka atradīsies arī cilvēki, kam tas neliksies ievērības cienīgs piemērs. 50 okupācijas gados ir izaugušas divas trīs paaudzes, kuras no bērnu gadiem tika milzīgās komunistiskās propagandas un lielkrievu šovinisma garā nemitīgi apstrādātas. Tās netika dzirdējušas labu vārdu par savas tautas un valsts patieso vēsturi. Manuprāt, pašsaprotams ir lielais pozitīvais guvums un spēks, ko gaiša un patiesa dzimtenes mīlestība dod cilvēkiem un valstij. Daudziem no mums jāattīra savi prāti, lai mēs tiktu vaļā no mūžīgās gaušanās, negatīvās un agresīvās nostājas, īgņošanas un smīkņāšanas par mūsu valsti.
Augstu vērtējam izde vēja Aivara Gardas drosmīgo soli, izdodot grāmatu «Nevienam mēs Latviju nedodam». Mūsuprāt tā modina jaunatnes un tautas sirdsapziņu un pienākuma izjūtu pret Latviju. Mēs sakām viņam un visam autoru kolektīvam paldies par uzdrīkstēšanos un prasmi tieši un atklāti pateikt to, kas šodien «deg» katra latvju patriota sirdī. Grāmatas sākumā skan dziļa un neapstrīdama patiesība: «Mūsu senči par Laviju ir lējuši sviedrus un asinis gadu simtiem, lai arī turpmāk šeit būtu šī skaistā zeme, kur latviešiem dzīvot, strādāt un kopt savu kultūru. Taču latviešu nācija vēl nekad nav bijusi tik apdraudētā stāvoklī kā tagad, kaut arī formāli neatkarība ir atjaunota.»
Atcerēsimies – pasaulē nav citas vietas, kur latviešiem pastāvēt, tālab arī šodien ikvienam no mums Latvija ir jāaizstāv. Jācīnās par mūsu tautas svētām tiesībām. Īsts latvietis, kuram vēl nav zudusi nacionālā pašcieņa, tagadējā Latvijā brīžiem jūtas kā disidents, kā svešinieks savā dzimtenē. Turpretī tie, kuru augstākās intereses ir saistītas ar dzeršanu, iedzīvošanos un dažādām negatīvām orientācijām, kavē valsts attīstību.
Mēs, kam tēvzemes brīvība un neatkarība nav vienaldzīga, nedrīkstam pieļaut, ka mūs apmuļķo Staļina ideju piekritēji un viņu pēcteči, kas sludina lielkrievu šovinismu un prasa piešķirt pilsoņu tiesības Latvijai nelojāliem cilvēkiem. Uzturēsim možu garu, būsim stipri un izturīgi, lai nostiprinātu patiesi latvisku Latviju!