Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā «Zilais putns» ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur – «aiz mākoņa maliņas» – nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks…
Slavenā beļģu dramaturga Morisa Māterlinka lugā «Zilais putns» ir kāda brīnišķīga epizode, kurā vēl nedzimušie bērņuki kaut kur tur – «aiz mākoņa maliņas» – nepacietīgi gaida brīdi, kad uz zemes dzīvojošie vecāki viņus beidzot pasauks…
Pastāv arī cita teorija, ka paši bērni izvēlas savus vecākus. Ja tas tā, interesanti zināt, cik lielā mērā viņu lēmumu varētu ietekmēt pasaulīgās dzīves materiālā puse.
Atvēlēts atšķirīgs laiks
Pat diezgan kompaktajā Eiropas kontinentā cilvēkbērna ierašanās pasaulē saistīta ar visai atšķirīgām priekšrocībām un materiālajiem labumiem. Lai cik rezignēti mēs vērtētu Latvijas dzīves līmeni uz Eiropas attīstītāko valstu fona, māmiņas un jaundzimušā atbalsta ziņā Latvija pierāda savu piederību Eiropai.
Vācijā topošā māmiņa domām par bērniņu pilnībā var nodoties sešas nedēļas pirms un astoņas nedēļas pēc priecīgā notikuma, savukārt Grieķijā abi periodi ir vienlīdz lieli – 56 dienas, gluži tāpat kā Luksemburgā un arī Latvijā (tagad gan apzinīgākās grūtnieces, kuras laikus stājas medicīniskajā uzskaitē, saņem vēl papildbalvu – 14 dienu; vēl par divām nedēļām pēcdzemdību atvaļinājumu paildzina dzemdību sarežģījumi vai dvīņi).
Francijā šīm nedēļām noteikts cits dalījums – sešas nedēļas pirms un 10 nedēļu pēc dzemdībām.
Domājams, ka vairākām Eiropas valstīm raksturīgo tendenci – samazināt pirmsdzemdību atvaļinājuma laiku, attiecīgi palielinot apmaksāto periodu pēc mazuļa piedzimšanas,– ar sapratni uzņemtu arī daudzas mūsu jaunās māmiņas, jo svarīgāks un grūtāks tomēr ir jaundzimušā aprūpes laiks.
Dzemdību atvaļinājums tēviem?
Aizkustinoši, ka Zviedrijā jaunie tēvi sakarā ar bērniņa piedzimšanu ir tiesīgi saņemt 10 «tēva dienu». Dānijā tēvi drīkst mātes vietā paņemt pēcdzemdību atvaļinājumu. Latvijā, ja vien priekšniecība nav īpaši pretimnākoša, pat pēc ģimenes dzemdībās pavadītas moku nakts varonīgie tētuki bieži vien spiesti stāties darba ierindā izvārguši, bāli, apsarkušām acīm…
Latvijā pašlaik spēkā esošie likumi nonāk it kā pretrunās, jo darba likumdošana paredz bērna kopšanas atvaļinājumu piešķirt vienīgi mātēm, bet maternitātes pabalstu drīkst izmaksāt arī tēviem. Pagaidām gan šādi gadījumi Latvijā ir reti un vairāk saistās ar ekstremālām situācijām – mātes nāve, slimība utt. Tomēr Labklājības ministrijas Pabalstu nodaļas vadītāja Ināra Baranovska pavēstīja priecīgu jaunumu: nākamgad 1. jūnijā apstiprināmais jaunais Darba likums atļaus šo bērna kopšanas atvaļinājumu likumīgi pieprasīt arī stiprajam dzimumam, ja ģimenei tā šķitīs labāk un izdevīgāk.
Ne visur pabalsts 100 procentu apmērā
Mūsu valdība pelnījusi atzinību par itin jūtamo bērna piedzimšanas pabalstu, kura pamatsummu – 98 latus – jaunā māmiņa var jo viegli dubultot, laikus stājoties grūtniecības uzskaitē. Kaut gan saprotami, ka šādu labvēlību vairāk diktējusi nevis valsts pārticība, bet gan daudzu jauno ģimeņu nabadzība, kā arī raizes par katastrofāli zemo dzimstību Latvijā.
Respektējams ir fakts, ka maternitātes pabalstus Latvijā (arī Igaunijā) aplēš 100 procentu apmērā no līdzšinējās algas, Lietuvā – tikai 80 procentu.
100 procentu no algas pabalstā saņem jaunās māmiņas Luksemburgā, Nīderlandē un Norvēģijā, maternitātes pabalsts adekvāts saņemtajai algai ir arī Polijā un Spānijā.
Apvienotās Karalistes zemēs jaunās māmiņas saņem 90 procentu no algas (gan tikai pirmās sešas nedēļas), Beļģijā – 82 procentus (pirmās 30 dienas, pēcāk tas sarūk), Itālijā maternitātes pabalsts ir 80 procentu no saņemtās algas. Īrijā attiecīgie procenti šķiet viszemākie – tikai 70, tomēr šeit, tāpat kā vēl dažās Eiropas valstīs, Latviju ieskaitot, ir fiksētas minimālās vai maksimāli pieļaujamās robežas.
