Aiznesot uz aptieku Bauskā nodot derīguma termiņu pārsniegušās zāles, ievēroju, ka to izmešanai domātā kaste ir krietni piepildīta. No vienas puses skumji, ka mēs tik daudz ar medikamentu lietošanu noņemamies, no otras puses – prieks, ka ir cilvēki, kas nemet farmaceitiskās vielas, kur pagadās. Pamanīju, ka kastē izmestas tabletes ar visu plāksnīti, lai gan pareizi būtu ripiņas izlasīt atsevišķi un sabērt maisiņā. Ja to neizdara klienti, aptiekas darbinieces uzvelk cimdiņus un pašas izņem no plāksnītēm visas tabletes un kapsulas. Šī veco medikamentu savākšana Latvijā ir aptieku brīvprātīga lieta, par ko tās atkritumu apsaimniekotājam pašas maksā.
Pārspriežot veco zāļu nodošanu un savākšanu, mūsu sarunā iestarpinās kāds vīrs – viņš bieži redzot, ka Bauskā pie daudzdzīvokļu māju atkritumu konteineriem noliktas kules ar tabletēm… Tādējādi tās viegli pieejamas bērniem, putniem, dzīvniekiem. Droši vien nepadomā soli tālāk par iespējamām bīstamajām sekām.
Šodien avīzē turpinām pētīt mūsu dzīves vides kvalitāti. Šis jēdziens dod iespēju uz cilvēka dzīvi paraudzīties no dažādiem skatu punktiem – arī piesārņojums ar farmaceitiskajām atliekvielām ir viens no drošas, veselīgas, kvalitatīvas vides apdraudējumiem. Laikraksta šajā numurā jums, lasītāji, piedāvājam atklājumus par zinātnisko entuziasmu un cilvēku lietoto medikamentu ietekmi uz vidi intervijā ar Latvijas Universitātes doktorantu Ingu Pērkonu. Uzzināsim, kā diklofenaks savulaik iznīdējis gandrīz visu grifu populāciju Indijā. Vai mūsu dzīves kvalitātei par labu nāktu, ja šis medikaments iznīdētu, piemēram, Mūsā un Lielupē kādu zivju sugu?
«Bauskas Dzīves» žurnālisti izpētījuši, kā mūspuses četros novados notiek medikamentu savākšana, kur tos pēc tam liek, kā tiem noņem bīstamību. Lasiet un rīkojieties – nemetiet zāles atkritumu konteineros, nelejiet un nemetiet izlietnēs vai podos, jo tas viss nonāk un krājas vidē!
