Spriežot pēc publikācijām «Bauskas Dzīvē», lielākā problēma pašlaik un, protams, ne tikai mūsu rajonā ir skolotāju zemās algas.
Spriežot pēc publikācijām «Bauskas Dzīvē», lielākā problēma pašlaik un, protams, ne tikai mūsu rajonā ir skolotāju zemās algas. Šeit vietā teiciens: «Naudas, kā parasti, nav un nebūs.» Tam var piekrist, taču veids, kā tiek meklēti iemesli un vainīgie, mani uztrauc.
«Bauskas Dzīves» 19. janvāra numurā, 2. lappusē, publikācijā «Nosoda 1. vidusskolas pedagogu nostāju», paustie viedokļi par pensionēto skolotāju rīcību bija pēdējais piliens. Pati esmu Bauskas 1. vidusskolas absolvente un labi zinu, kā pedagogi tur strādā. Publikācijā nav atklāti nosodītāju vārdi. Taču varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka rakstītais – «šīs skolas pedagogi – pensionāri – dara savu darbu bez jebkādas cieņas un mīlestības pret jauno paaudzi» – ir meli. Ikviens, kurš pazīst 1. vidusskolas skolotājus, vēl jo vairāk, pie viņiem ir mācījies, man piekritīs. Jābrīnās, kā gan skola visu laiku varēja būt labākā rajonā, ja tajā strādājuši tik daudz necienīgu pedagogu.
Manuprāt, izskan nevis objektīvs situācijas novērtējums, bet cilvēciska skaudība. Par ko gan? Par tiem nožēlojamiem dažiem desmitiem latu! Taču man jājautā, vai autori padomāja, pirms rakstīja, kas īstenībā ir vainīgs šajā situācijā? Skolotāji jau gadiem saņēmuši darbam neatbilstošu samaksu, jau gadiem ilgi sabiedrībā tiek uzskatīti par zemāko slāni. No viņiem nepārtraukti kaut kas tiek pieprasīts un uz viņiem tiek novelta puse sabiedrības problēmu. Jā, valdība nostādīja vienādā situācijā visus pensionārus. Taču tik skaļi savu attieksmi izteica tikai skolotāji. Arī citiem neviens neliedza protestēt. Acīmredzot, skolotājus tas skāra visasāk.
Vai tiešām mēs vienreiz neatvērsim acis un nesapratīsim, kas ir mūsu problēmu cēlonis. Jācīnās nevis ar sekām, bet ar cēloni. Jābeidz vienreiz «grauzties», nosodīt tuvāko. Kopīgiem spēkiem jācīnās par to, lai valdība censtos uzlabot dzīvi, nevis otrādi.
