Ministru prezidents Andris Šķēle rīkoja pirmo tikšanos ar rajonu laikrakstu pārstāvjiem.
Ministru prezidents Andris Šķēle rīkoja pirmo tikšanos ar rajonu laikrakstu pārstāvjiem. Pēc tās teicu kolēģiem «Bauskas Dzīvē», ka Šķēle man patika… Viņš vismaz ārēji demonstrēja zinoša un darbīga valdības vadītāja tēlu (iekšā jau neielīdīsi un nepateiksi, ko viņš patiesībā domā).
Visu vērtēju salīdzinājumā. Krištopans pirms tikšanās žurnālistiem lūdza iepriekš rakstveidā iesniegt jautājumus. Preses konferences gaitā vairākus jautājumus atstāja neatbildētus, jo visu zināt nevarot (atbildes gan allaž redakcijā no viņa saņēmām pēc tam labi sagatavotas rakstveidā). Toties Šķēle atbildēja uz visiem vaicājumiem tieši un uzreiz, nekas nepalika neatbildēts.
Tas bija ievadam. Tālāk lasīsit ministru prezidenta teikto.
Ekonomikā – vairāk lūkoties uz Eiropas tirgiem
Vaimanājam par bezdarbu. Bet patiesībā mēs Latvijā esam ļoti nemobili. Ja darba nav pie mājas stūra, tad uzskatām, ka darba vietu nav… Šāda filosofija jāatmet, jāceļ iedzīvotāju mobilitāte, jāsāk saprast, ka braukšana uz darbu 20, 30 un 40 kilometru tālu nav nekas īpašs. Tā jau sen ir arī Eiropā.
Valdībai uzņēmējiem jārada labāka vide, tālab plānojam sociālā nodokļa samazinājumu. Šis nodoklis uzņēmējam ir smags slogs, tas veicina «aplokšņu sistēmu».
Runas par iespējamo lata devalvāciju ir tikai baumas. Lata devalvācija izdevīga tiem, kuriem ieņēmumi dolāros, bet maksājumi latos. To tagad saprot katrs skolasbērns (viņiem skolā ir tāds priekšmets – biznesa pamati). Tātad lata devalvācijā varētu būt ieinteresēts, piemēram, tranzītbizness.
Mums jāizvēlas Eiropa kā drošākais sadarbības partneris ekonomikā. Ko rāda skaitļi? Igaunija un Lietuva eksporta tirgū mums veido lielāku daļu nekā visas NVS valstis kopā. 7,4 procenti Latvijas eksportā pieder Lietuvai, 7,2 procenti – Krievijai. Vai vēl pirms dažiem gadiem kaut ko tādu varējām iedomāt? 65 procentus mūsu valsts eksportā sastāda Eiropas Savienība.
Pensijas un iztukšotais sociālais budžets
Es tiešām ceru, ka nebūs referenduma par jautājumiem, kas saistās ar grozījumiem pensiju likumā. Neviens referendums pats naudu neatnesīs. Pašlaik Latvijā ir 17 tūkstoš strādājošu pensionāru. Atcerieties, tā bija mana iepriekšējā valdība, kas atļāva pensionāriem strādāt un saņemt gan algu, gan pensiju. Bet toreiz bija normāls sociālais budžets. Tagad Krištopana valdība šo budžetu galīgi iztukšojusi. Un visu laiku slēpa faktus, mazdūšīgi mierināja tautu, ka būs labi.
Lēmumu nepieņemšana, faktu slēpšana, acu aizmālēšana raksturo iepriekšējās valdības bezrīcību gan pensiju lietās, gan arī Jēkabpils cukurfabrikas un Zemgales cukurbiešu audzētāju problēmās. Eiroobligāciju pārdošana tagad ir faktiskais naudas avots pensijām. Kur vēl tālāk?…
2000. gads emocionāli ir tūkstošgades šķirtne
Uz dažu žurnālistu sašutumu par astronomiski aplamo 2000. gada uzskatīšanu par jauna gadsimta sākumu Andrim Šķēlem bija šāds sakāmais:
«Astronomiski, protams, tas ir aplami, taču emocionāli spilgtāk un pompozāk cilvēki noteikti sagaidīs 2000. gadu, nevis 2001. gadu. Tāda nu reiz ir cilvēku psiholoģija un emocijas, nedomāju, ka pret to vajadzētu cīnīties un ka par to vajadzētu sašust. Piemēram, astronomiski Ziemsvētkos, ziemas saulgriežos, zemeslode atrodas vistuvāk saulei. Iestāstiet to cilvēkam, viņš emocionāli nekad neticēs, ka vistumšākajā laikā esam vistuvāk saulei… Tāpat ir ar šo gadsimtu un tūkstošgades miju.»
