Pašvaldībām plānots noteikt liegumu dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus – to paredz pagājušajā nedēļā, 19. septembrī, Saeimas deputātu konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».
Kā skaidro Saeimas preses dienests, likumprojekts paredz, ka pašvaldībām līdz 2019. gada 31. decembrim būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikums par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Savukārt, ja minētajā termiņā paziņojums par izslēgšanu no reģistra nebūs saņemts, Uzņēmumu reģistra valsts notāram šādi masu informācijas līdzekļi no reģistra jāizslēdz līdz 2020. gada 31. decembrim.
Grozījumu mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstīgi preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot pašvaldību informatīvās un sabiedrisko attiecību aktivitātes no mediju darbības, minēts likumprojekta anotācijā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Nenoliedzami, šī Saeima labāk nekā iepriekšējā izprot neatkarīgu mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un situāciju, kad ar valsts un pašvaldību akceptu nepārtraukti ticis kropļots preses tirgus Latvijā. Tomēr, kā tiek diskutēts laikrakstu žurnālistu un redaktoru vidē, šī pozitīvā pārmaiņa likumā vien kardināli neko nemainīs, skepse saglabājas, jo jau dzirdams, kā dažas pašvaldības gatavojas šo likuma punktu «apiet». Vēl būtu vajadzīgi grozījumi likumā «Par pašvaldībām», nepieciešams īstenot tos priekšlikumus, ko mediju organizācijas iepriekš vairākās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs ieteikušas – pašvaldību izdevumus nelaist klajā biežāk, kā tiek organizētas domju sēdes, tas ir, reizi vai pāris reižu mēnesī, kā arī tomēr sekot līdzi reklāmu publicēšanai pašvaldību izdevumos, jo arī reklāmas tirgus Latvijā tiek deformēts.
