Bauskas rajona sēklaudzētāji pagājušajā nedēļā tikās ar nozares atzītu speciālistu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru Antonu Ružu.
Bauskas rajona sēklaudzētāji pagājušajā nedēļā tikās ar nozares atzītu speciālistu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru Antonu Ružu.
Viņš labprāt iesaistās dialogā, jo baušķenieki ir nozares profesionāļi. Gan lielajiem, gan mazajiem sēklaudzētājiem interesē graudaugu šķirņu klāsts un piemērotība Latvijas apstākļiem, vēstī Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas sēklu kontroles daļas Bauskas sektora vadītāja Jausma Sudmalniece. A. Ruža sniedza ieskatu tālākā nākotnē un runāja par 2003. gada jaunumiem, raksturoja tās graudaugu kultūras, kas papildinās Nacionālo augu šķirņu katalogu.
‘Astronu’ ieveda no Vācijas
Baltkrievijā selekcionētās ziemas kviešu šķirnes ‘Biļina’ un ‘Leģenda’ ir vidēji intensīvas. Taču no Vācijas ievestai ‘Tar- so’ un «zviedrietei» ‘Gunbo’ vajag «labi paēst», tad arī var cerēt uz 7,5 līdz 8,5 tonnām no hektāra, uzsver A. Ruža. Tāpat ir ar vācu šķirni ‘Astron’, ko SIA «Lielmežotne» pagājušajā gadā iesēja 308 hektāros. Tā ir agrīnāka par Latvijā izplatīto ‘Kozaku’. «Lielmežotnes» agronome Jeļena Šiškoviča «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka ‘Astronam’ ir augsts lipekļa saturs un laba kvalitāte. Mežotnieki šīs šķirnes graudus pārdevuši labības valsts intervencei un Žaņa Lagzdiņa maizes fabrikai. Nekādas pretenzijas nav saņemtas.
Vasaras kviešu piedāvājumā būs ‘Fazan’, no Vāczemes atceļojusi šķirne. Tā ir ražīgāka par plaši pazīstamo ‘Dragon’, kas tiek izmantots kā standarts.
Vasarājus papildinās Latvijā selekcionēti mieži ‘Druvis’ un ‘Idumeja’. Katalogā ir ļoti plašs šo graudaugu klāsts, taču A. Ruža uzskata, ka «visas miežu šķirnes ir stipri līdzīgas». Uzmanību varētu pievērst jaunajam ‘Druvim’, tas ir daudzkanšu miezis ar rupjiem graudiem, labi cero, vidējā ražība 4,5 – 5,5 tonnas.
Mūsu valstī izmantoto rudzu klāstu papildinās ‘Valdai’, kura izcelsmes vieta ir Krievija, tai raksturīga laba ziemcietība. Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā pēc ilgiem gadiem izdevies radīt labu produktu – rudzus ‘Kaupo’, atzīst A. Ruža.
Izvirza stingrākas prasības
Profesors vēstīja, ka šķirņu izvēle ir ļoti plaša, taču labības ražotājiem un sēklaudzētājiem jārēķinās ar pārstrādes uzņēmumu vēlmēm. A. Ruža skaidroja, ka Zviedrijā ir reģistrēts vairāk nekā 20 ziemas kviešu šķirņu, bet audzē tikai divas trīs. Tādēļ, ka lielie pārstrādes uzņēmumi pieprasa apjomīgu viendabīgu graudu daudzumu, ko nav iespējams nodrošināt ar dažādu šķirņu maisījumu.
Arī Latvijā pārstrādes uzņēmumi sāk stingrāk noteikt savas prasības. Akciju sabiedrībā «Rīgas dzirnavnieks», piemēram, šogad strādās īpašs agronoms. Viņš pārraudzīs laukus un sekos, kā tiek ievērota tehnoloģija tajās platībās, kur audzē graudaugus, ko piegādās šim pārstrādes uzņēmumam. Vakar Līduma kultūras namā «Rīgas dzirnavnieka» pārstāvji tikās ar mūsu rajona graudaudzētājiem un vēstīja par šī gada līgumu slēgšanas nosacījumiem un kvalitātes prasībām.
