Biedrība «Homo Ecos» šogad sarīkoja piecu semināru ciklu «Zero Waste Academia» par «nulles atkritumu» tēmu. Pasākums rada nebijušu atsaucību, piedalījās cilvēki no visas Latvijas – no Daugavpils līdz Ventspilij un Liepājai.
Pēdējais seminārs pagājušajā nedēļā bija veltīts atkritumu šķirošanai. Atšķirībā no iepriekšējām tēmām šeit nācās konstatēt, ka lielākoties gan Latvijā, gan citur ir skaidrs, kā šo procesu veikt. Galvenais jautājums – uz ko gatava valdība un sabiedrība?
Vairāk un centīgāk
Semināra «Zero Waste Academia» dalībnieki pasākuma noslēgumā atzina, ka daudz jaunumu šķirošanas jomā ieviest neizdosies. Viena no idejām bija Ziemassvētkos dāvanas pasniegt nevis žilbinošā krāsainā papīra iepakojumā, bet gan izmantojamos auduma maisiņos vai citādā veidā iztikt bez liela apjoma atkritumiem. «Esmu apņēmusies turpināt šķirot un plānoju iedvesmot arī citus šķirot atkritumus. Domāju pievērst tam vairāk uzmanības,» kopējo viedokli pauda semināra dalībniece no Iecavas novada Līga Stūre.
Vēl daži no kopējiem ieteikumiem – nepieciešamas jaunas iekārtas, mēbeles un trauki, kas būtu piemēroti bezatkritumu dzīvesveidam, un šī joma var kļūt par jauna biznesa pamatu. «Homo Ecos» pārstāves informēja, ka ir plānoti pasākumi un finansiāla atbalsta piesaiste tieši šādiem biznesa projektiem. Galvenais tagad, lai sekotu pašu cilvēku iniciatīva un gatavība attīstīt šādus projektus.
Aicina uz mācībām
«Biedrība «Homo Ecos» sadarbībā ar «Lapas LV» īstenos apmācības jauniešiem ar mērķi izglītoties par iespējām sekmēt videi draudzīgāku dzīvesveidu, izprast globālos izaicinājumus un risinājumus, kā arī izzināt efektīvu un gudru kampaņu un iniciatīvu veidošanu vietējai kopienai. «Vai esi ko dzirdējis par «aprites ekonomiku», «ilgtspējīgu attīstību», «bezatkritumu principiem»? Izpratne par to, cik šie jēdzieni ir nozīmīgi un kādi ieguvumi no tiem ir ilgtermiņā, no efektīvām un vērtīgām alternatīvām pastāvošai patēriņkultūrai ir ļoti būtiska. Piedāvājam iespēju ne tikai uzzināt, kas tie īsti ir par «zvēriem», bet arī attīstīt un īstenot radošas idejas savas dzīves telpas uzlabošanai, turklāt darīt to pēc iespējas videi draudzīgāk un radošāk,» pauž pasākuma organizatori.
Pateicoties Latvijas Vides aizsardzības fondam, mācības ir bezmaksas – piedāvā veģetāru ēdienu, uzturēšanos un gultas vietu. Par nokļūšanu mācību vietā katrs dalībnieks ir atbildīgs pats. Pieteikties var līdz 15. novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu
http://bit.ly/2wslviY.
«Zero Waste Aacademia» mācību cikla noslēgumā organizatores katram izdalīja pa mazai zilai stikla bumbiņai. Bumbiņu lika paņemt pirkstos un paskatīties uz to no attāluma. «Kad no kosmosa skatās uz mūsu planētu, tāda tā izskatās – maza, zila bumbiņa. Un tāda mums ir viena. Vienīgās mājas, kuras cilvēce jelkad ir pazinusi. Atliek pamainīt perspektīvu – paskatīties uz planētu no malas – un redzam, cik patiesībā visi esam kopā saistīti, gan bioloģiski, gan emocionāli. Tikai no mums atkarīgs, vai piedrazosim, piepildīsim to ar atkritumiem vai saimniekosim atbildīgi un ilglaicīgi,» pauda semināru organizatores.
Simtiem šķirošanas konteineru
Konteineru pieejamība ir viens no galvenajiem atkritumu šķirošanas nosacījumiem. Vides aktīvisti cer, ka nākotnē tie būs vēl biežāk izvietoti nekā pašlaik un izskatīsies arī citādāk. «Bauskas Dzīve» noskaidroja, cik atkritumu šķirošanas konteineru ir novados.
SIA «Ragn-Sells» apsaimnieko Rundāles novadā 35 un Vecumnieku novadā 77 publiski pieejamus konteinerus šķirotu atkritumu savākšanai, informēja SIA «Ragn-Sells» pārstāve Inese Letinska.
Iecavas novada SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» atkritumsaimniecības vadītāja Margarita Zīverte informēja, ka iedzīvotājiem laukumos pieejami desmit konteineri papīram un plastmasai, kā arī 11 konteineri stiklam. Papildus ir 22 papīra konteineri
iestādēs. Kopā – 53 šķirošanas urnas.
SIA «Vides serviss» apkalpo 109 dalīto atkritumu savākšanas punktus Bauskā un pagastos. Pilsētā ir 52, no kuriem viens ir tikai vasaras sezonā Krasta ielā. Pagastos – 57 punkti. «Par punktiem tos saucam, jo šur tur ir tikai dzeltenais konteiners, kurā var mest papīru un PET izstrādājumus, bet pārsvarā ir abi – gan jau minētais, gan arī zaļais stiklam,» informē Aiva Avota-Zalstere, SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste.
Vermikomposts mājās
Viena no aktuālākajām tēmām – organiskie atkritumi. Kā atzina speciālisti, valsts plānos ir 2018. gadā sākt izvietot šķirojamo atkritumu konteineru vietās arī konteinerus organiskajiem atkritumiem. Tomēr pašlaik šo problēmu var risināt ar kompostēšanu.
Dzīvokļos gan kompostēt organiskos atkritumus ir grūtāk. Aktīvisti risinājumu saskata vermikompostēšanas metodē, kad kompostu ātrāk izveido ar tā saukto Kalifornijas slieku palīdzību. Izmanto divus gaismas necaurlaidīgus konteinerus, kurus novieto vienu virs otra. Augšējam saurbj caurumus – gan lai gaiss cirkulētu, gan apstrādātais komposts izbirtu. Apakšējais savāc gan izbirušo kompostu, gan lieko mitrumu.
Tiesa, šis process nav tik vienkāršs, kā izklausās. «Homo Ecos» speciālisti ieteica papildus iebērt arī kūdru. Kastē var mest augu valsts produktu atliekas, pat kartonu, papīru, kas nav glancēts, arī dabisko šķiedru audumus. Toties nevar gaļu, zivis, piena produktus, zupu, neiesaka arī maizi. Ja kāds izlemj šādā veidā veidot kompostu dzīvoklī, tad ieteicams atrast kādu citu, kas jau kompostē, un uzklausīt padomus vai arī pārbaudīt internetā, kāds būtu pareizs kompostēšanas process.
