Vai tiešām manam bērnam nebūs vietas skolas solā? Tā, zvanot uz redakciju, satraukta vaicāja 1988. gadā dzimuša zēna māte.
Vai tiešām manam bērnam nebūs vietas skolas solā? Tā, zvanot uz redakciju, satraukta vaicāja 1988. gadā dzimuša zēna māte. Bērns ir pierakstīts Bauskā, bet līdz šim mācī- jies Mežgaļu skolā, kur šogad pabeidzis trešo klasi. Māte atradusi darbu Bauskā un vēlējusies dēlu iekārtot kādā no pilsētas skolām. Tomēr mācību iestādēs viņai atbildēts, ka ceturtās klases ir pārpildītas un vēl vienu skolēnu uzņemt ir ļoti problemātiski. Mazā skolēna mamma to skaidroja kā atteikšanos no laukos izauguša bērna. Vienīgi Bauskas pamatskolas direktore I. Krāģe viņu mierinājusi, solot, ka mēģinās zēnam atrast vietu, kaut arī šī skola jau ir pārslogota.
Šī situācija šķita neticama, jo dažādās diskusijās pilsētas Domes priekšsēdētājs Jānis Teikmanis ir nepiekāpīgi uzsvēris, ka ikvienam pilsētā dzīvojošam bērnam vieta skolā ir garantēta. Turklāt tas ticis teikts, savulaik apšaubot Kristīgās pamatskolas nepieciešamību. Vai tiešām Bauskas skolās, kur mācības notiek latviešu valodā, bērnus vairs nav kur apsēdināt?
Lai vēlreiz pārliecinātos, kā īsti ir ar vietām pilsētas skolās, «Bauskas Dzīve» iztaujāja pilsētas mācību iestāžu atbildīgos darbiniekus.
Bauskas 1. vidusskolas direktore Anta Rudzīte atbildēja, ka minētā māte situāciju pārspīlējusi. Viņai skaidrots, ka sākumskola tiešām ir pārpildīta, vienā no trešajām klasēm šogad mācās 34, otrā – 35 skolēni, pirmais sols telpās atrodas gandrīz pie tāfeles. Turklāt A. Rudzīte uzsvēra, ka jau kopš 1991. gada vairs nav spēkā skolēnu piesaiste skolai, kuras tuvumā (mikrorajonā) viņš dzīvo. Protams, jaunāko klašu bērnam labāk apmeklēt skolu, kas ir tuvāk dzīvesvietai.
Šajā gadījumā tā ir Kristīgā pamatskola. Bet aizvadītajā mācību gadā tajā vislielākā bijusi tieši trešā klase, kurā mācās 22 bērni. Toties vienā ceturtajā klasē mācās 14, otrā – tikai 13 skolēnu. Uz mācībām pirmajā klasē pieteikušies vairāk nekā 20 bērnu. Tomēr, ņemot vērā, ka daudziem skolēniem šajā skolā nepieciešama individuāla pieeja, nav iespējams veidot pārāk lielas klases.
Bauskas pamatskolas sekretāre darbvede Agra Rūtenberga zināja teikt, ka uz katru no divām pirmajām klasēm reģistrēts ap 30 skolēnu. Daudz pirmskolnieku pieteikušies pat uz aiznākamo gadu. Nākamajā mācību gadā lielākas būs 5. klases, kurās mācības turpinās Apiņu sākumskolas 4. klašu beidzēji.
«Bauskas Dzīve» ieteica trešklasnieka māmiņai meklēt savam bērnam vietu Bauskas 2. vidusskolā. Tur jau trešo gadu sekmīgi strādā sākumskolas klases, kurās mācības notiek latviešu valodā. Mācību pārzine Aija Slavīte bija ļoti atsaucīga un lietu nokārtoja. Šajā sākumskolas grupā divās 2. klasēs kopā pašlaik mācās 27 bērni, tikpat arī abās 3. klasēs. Uz 1. klasīti pagaidām pieteikušies 24 bērni. Ja gribētāju būs vairāk, veidos divas klases. Divas trešdaļas skolēnu nāk no krieviski runājošo ģimenēm, kurās vecāki vēlas, lai bērni pamatizglītību iegūst valsts valodā. Šajā sākumskolas grupā strādā septiņi skolotāji, visi ar augstāko izglītību. A. Slavīte prognozēja, ka līdz 2005. gadam, kad valsts vispārējās izglītības koncepcijā paredzēts apmācību visās skolās nodrošināt valsts valodā, arī šī mācību iestāde varētu kļūt par latviešu skolu ar pilnu sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas ciklu.
