Karšu izdevniecības «Jāņa sēta» galvenā redaktora Jāņa Turlaja izstrādātā Bauskas novada telpiskās plānošanas platforma un izvērstais statistikas datu pētījums raisījis plašu rezonansi sabiedrībā. Laikraksta «Bauskas Dzīve» interneta vietnē publikācija skatīta gandrīz 9000 reižu, tekstam pievienoti pusotra simta komentāru.
Vairums komentētāju J. Turlaja ziņojumu uztvēruši kā vienīgo patiesību, kā rīkojumu turpmākai rīcībai. Īpašu sašutumu radīja pētnieka piedāvātais skolu tīkla optimizācijas modelis, kura pamatnosacījums ir pagastos esošo izglītības iestāžu pārveide. Iebildumi šim piedāvājumam pausti kategoriskā, dažbrīd cieņu aizskarošā formā. Ne visi komentētāji iedziļinājušies vēstītajā, ka pētnieka sacītais ir tikai speciālista redzējums un piedāvājums iespējamai rīcībai.
Ataino realitāti
«Bauskas Dzīve» lūdza savu viedokli paust novada domes deputāti, biedrības «Apvienība «Jums»» valdes priekšsēdētāju SOLVITU JIRGENSONI. Viņa uzskata, ka pētījums lieliski ataino reālo situāciju un to nevajadzētu uztvert kā uzbrukumu vai ļaunprātīgu vēlmi kādam nodarīt pāri:
– Pētījumā iegūstama visa informācija par Bauskas novadu. Tā noderēs, ne tikai domājot par skolu tīkla sakārtošanu, bet arī attīstību kopumā. Informācija noderīga uzņēmējdarbības atbalstam, jo tieši tā uztur publisko sektoru: veselības, izglītības, kultūras nozari un citas jomas.
Sabiedrībā atkal ir uzbangojušas emocijas un savstarpēji apvainojumi, taču šis pētījums parāda esošo situāciju, tas nav izdomāts, bet gan balstīts pierādāmos faktos un datos.
Par bērnu nākotni
– Manuprāt, jāpadomā nedaudz plašāk par savu sētu un pagalmu, īpaši, ja tas skar bērnu un līdz ar to mūsu pašu nākotni. J. Turlajs paudis tikai priekšlikumus un ieteikumus. Tas nenozīmē, ka pašvaldībai jādara tieši tā. Mums jābūt savam redzējumam un plānam, kāds skolu tīkls būs nākotnē un kādu redzam kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. Izstrādājot skolu tīkla sakārtošanas un attīstības plānu, to nedrīkst atraut no realitātes. Pētījumā minētie fakti ir jāņem vērā.
Aicinu vecākus domāt par savu bērnu nākotni un konkurētspēju darba tirgū. Prasības pret darbiniekiem pēdējos gados ir krasi mainījušās. Citādāka ir arī pasaule, darba tirgus. Mani biedē sanāksmē skaļi paustais viedoklis, ka lauku bērni ir atšķirīgi, viņiem nepieciešama cita pieeja un mums jāpriecājas, ja pēc skolas beigšanas lauku bērni paliek vecāku piemājas saimniecībās un pelna iztiku tur. Uzskatu, ka arī lauku, tāpat kā pilsētas, bērni var būt IT jomas darbinieki, izgudrotāji, mediju eksperti. Viņiem sevi jāizpauž jomā, ko paši izvēlas. Labs un noderīgs ir arī darbs lauku saimniecībā. Tomēr tai ir jābūt viņu izvēlei, ne sabiedrības uzspiestam uzskatam.
Nav novitāšu
– Lai jaunieši spētu veikt pareizo izvēli, mūsu pienākums ir sniegt viņiem vienlīdzīgas iespējas, pavērt pasauli, parādīt tās plašumu, iemācīt komunicēt mūsdienu sabiedrībā un informācijas telpā, iemācīt domāt kritiski, ne tikai emocionāli.
Visskumjākais ir tas, ka šie jautājumi ir lieliska augsne dažādām politiskām spēlēm un manipulācijām. Būs ļoti bēdīgi, ja turpināsim dzīvot pagātnes atmiņās un ilūzijās, laikā, kad vajadzētu stingri stāvēt uz zemes un domāt par attīstību.
Kopš esmu deputāte, mani ļoti satrauc, kādēļ skolas pašas nepietiekami domā par savu attīstību. Viņu plānos dominē vēlme saglabāt esošo, kopt tradīcijas. Reti kur domā par kādu inovatīvu attīstības virzienu. Saldū, piemēram, ir skola ar specializāciju Jaunsardzē, Ikšķilē ir alternatīvā «Brīvā skola», ir amatu skolas un tehnoloģiju virziena skolas. Man šķiet, ka mēs tikai te stagnējam un gaidām, lai kāds cits mūsu vietā domā un dara.
