Turpinot «Bauskas Dzīves» redakcijas slejā «Stūrīši piemiņai» 28. janvārī skarto tēmu par gatavošanos valsts simtgadei, daru zināmu, ka arī Skolu muzeju biedrība, apsvērdama dažādas aktivitātes ceļā uz valsts 100 gadu jubileju, piedāvā šogad skolām strādāt savas mācību iestādes personību galerijas izveidē reālajā vai virtuālajā vidē.
Tādi cilvēki gan pagātnē, gan mūsdienās, bez šaubām, ir katrai skolai. Šāda galerija, iespējams, būtu tas gadījums, kad bez kautrēšanās varētu godināt arī pretrunīgas personības ar atšķirīgu devumu sabiedrībai, valstij un mācību iestādei. Kāda skola galerijā varētu ievietot absolventus, kam ir panākumi konkrētā darbības jomā – politikā, kultūrā, biznesā, žurnālistikā, zinātnē, cita – cilvēkus, kas dibinājuši mācību iestādi vai atbalstījuši to, bet to vārdi ārpus skolas sienām līdz šim nav bijuši zināmi. Varētu izcelt izcilas personības, kas saistītas ar skolu kaut vai netieši. Kāda skola noteikti vēlēsies pieminēt savus izcilākos pedagogus, cita – labākos audzēkņus. Lai kāds būtu katras šīs personības devums, viņi visi ir veidojuši konkrētās mācību iestādes vēsturi un šodienu, tātad arī Latvijas valsts vēsturi.
Saulaines profesionālās vidusskolas personību galerija būtu diezgan raiba. Te noteikti būtu vieta Jelgavas zemkopības skolas (kuras pēcteči esam) dibinātājam, izcilajam uzņēmējam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Biseniekam, kura uzņēmība, organizatora spējas un diplomātija ļāva izveidot pirmo latvisko lauksaimniecības mācību iestādi Krievijas impērijas sastāvā. Te būtu arī viņa līdzgaitnieks, ilggadējais un leģendārais skolas direktors Jānis Mazvērsītis, kas skolu vadīja Pirmā pasaules kara un evakuācijas laikā. Personību galerijā īpaša vieta būtu Paulim Lejiņam, kas ar mācību iestādi bija saistīts tikai tās pirmsākumos, taču skolu viņa vārdā sauca diezgan ilgu laiku, godinot P. Lejiņu kā Latvijas Universitātes veidotāju un Latvijas pirmo Zinātņu Akadēmijas prezidentu. Galerijā noteikti atradīsies vieta leģendārajam direktoram Konstantīnam Ārmanim, kurš Otrajā pasaules karā noplicinātajā vietā izveidoja sava laika izcilāko vidējo speciālo lauksaimniecības mācību iestādi ar augsta līmeņa zinātniski pētniecisko darbu. Galerijā pieminēsim arī K. Ārmaņa palīgu Saulaines slavas kaldināšanas darbā – nesen mūžībā aizgājušo mūsu skolas absolventu Egonu Fridrihsonu, kura devums pārsniedz mūsu mācību iestādes robežas.
Noteikti atradīsies vieta arī kādam mūsu absolventam, kurš joprojām ar savu darbu dod ieguldījumu Latvijas lauku izaugsmē. Novēlu visiem šajā laikā atcerēties un atklāt laika gaitā piemirstas vai ikdienas steigā neievērotas personības, kas veicinājušas kādas jomas, iestādes vai līdzcilvēku izaugsmi.
