Mežotnes internātvidusskolas audzēkņi un pedagogi godam sagaidīs mūsu valsts svētkus, organizējot sarīkojumu «Pilsonības diena».
Mežotnes internātvidusskolas audzēkņi un pedagogi godam sagaidīs mūsu valsts svētkus, organizējot sarīkojumu «Pilsonības diena».
Rit vēstures un sociālo zinību priekšmetu pirmssvētku nedēļa. Skolēni piedalās konkursos, lekcijās, izstādē un īpašās vēstures stundās, risinot jautājumus par tematu «Latvija – mana dzimtene».
Jau ir notikuši daži konkursi 5., 6. un 7. klasei, rakstīti stāstiņi, sastādītas krustvārdu mīklas, risināti testi. Labākie darbi svētkos tiks godalgoti.
Vecāko klašu – 11. un 12. – skolēni ir sagatavojuši patstāvīgos darbus un uzrakstījuši esejas par tematu «Ko es varu dot Latvijai, pretī neprasot neko». Esejās paustās atziņas tika lasītas un kopīgi pārrunātas. Piedāvājam dažas no tām:
Annika Vīķe: «..Latvijas labā varu izmantot savas zināšanas, iesaistoties pasākumos un nevalstiskās organizācijās, palīdzot citiem un līdz ar to kopumā Latvijai. Daudziem jauniešiem ir dotības, kuras neizmanto, jo uztraucas, ko par to teiks citi. Pasīvie bieži vien smejas par tiem, kuri dara. Ja visi būtu patrioti, tad mums klātos daudz labāk.»
Kristīne Liepiņa: «..Es lepojos, ka esmu latviete un mana Dzimtene ir Latvija. Katrs no mums kā atsevišķa daļiņa veido sabiedrību, un mēs visi kopā nesam priekšstatu par mūsu valsti. Mūsu nākotne jāveido tā, lai Latvijas vārds pasaulē skanētu tikai labā nozīmē. Savu ieguldījumu valsts labā es saskatu darbā ar jauniešiem izvēlētajā profesijā pēc studiju beigšanas.»
Sanita Zviedre: «..Ar savu gribu un darbu es iegūšu izglītību, radot pamatu sev un savā ģimenē pašas audzinātiem bērniem, kā arī palīdzot citiem cilvēkiem un Latvijas valsts veidošanā.»
Gita Dunkule: «..Es varu dot Latvijai savas domas un idejas, zināšanas, visu, kas manī ir labs, kas pavērs daudzas iespējas, kuras pašlaik es pat vēl neapzinos…»
Leonards Privka: «..Pašlaik Latvijas stiprumam es pieņemos gudrībā, uzkrājot zināšanas. Ārpusstundu darbā gandarījumu man sagādā meža stādīšana un kopšana. Dodoties uz vēlēšanām, es izvēlēšos tikai labākos deputātus…»
Kaspars Jansons: «..Es vēlos palīdzēt Latvijas bāreņiem un bezpajumtniekiem, izglītojot viņus un palīdzot materiāli, lai viņiem būtu mājas, kur atgriezties…»
Didzis Strazdiņš: «..Es došos uz ārvalstīm pēc jaunām zinībām un pieredzes, lai, atgriežoties Tēvzemē ar jaunām idejām un tehnoloģijām, spētu uzlabot tautas dzīvi, pretī neprasot nekā, kā tikai to mazumiņu morālā atbalsta, lai es nejustos viens pats cīnītājs savā Tēvzemē. Varbūt es būšu tas dēls, kurš spēs sniegt savai zemei to, ko vēl līdz šim nav darījis neviens…»
Ģirts Jakobi: «..Esmu optimists. Nebūšanas un problēmas ir pārvaramas. Mums jābūt pateicīgiem, ka esam brīva tauta, nedrīkst pieļaut pazust latviskumam. Mani apbēdina dažu jauniešu izvairīšanās no dienēšanas armijā. Es iešu armijā.»
Ojārs Cers: «..Man vēl būs jāturpina studijas, lai gūtu pietiekamas zināšanas izvēlētajā profesijā. Es noteikti maksāšu nodokļus, ja būs nepieciešamība, es ziedošu savus līdzekļus un sevi tautas labā. Domāju, ka būs tādi cilvēki, kas mani atbalstīs manās iecerēs, risinot sasāpējušās problēmas mūsu Latvijā…»
Esejās rakstītais man sniedza gandarījuma izjūtu par jauniešu piederības apziņu savai valstij, par cieņas apliecinājumu Tēvzemei un tās simboliem.
Latvijas vēstures izzināšanā vēl ir daudz iespēju, šeit atainots tikai viens variants. Gribētos zināt, kā veicas citās skolās.
