Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, ir pedagogs, pirms ievēlēšanas bijis skolas direktors.
Saeimas deputāts, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, ir pedagogs, pirms ievēlēšanas bijis skolas direktors. Dzīvojis mazā lauku pagastiņā Liepājas rajona pašā leišmalē. Ģimenē ir sieva, četri bērni. Viens dēls studē Jelgavā, būs celtnieks, otrs mācās par ekonomistu Liepājā. Meita šogad beigs 12. klasi, jaunākajam puikam desmit gadu. «Viņš man vēl iekāpj klēpī un grib, lai samīļo,» saka Dz. Kudums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja pienākumus Dz. Kudums veic četrus mēnešus. Vēl darbojas Nacionālās drošības komisijā, ko vada A. Panteļējevs, un Nacionālās drošības padomē, kuru vada Valsts prezidente.
Pedagogi spēj ļoti daudz
Neviens neprasīja, vai tu gribi un vai varēsi tikt ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja darbu galā. Tu esi ievēlēts Saeimā un no partijas deleģēts pildīt šo pienākumu.
Godīgi sakot, pedagogam nav nemaz tik grūti daudz ko paveikt. Augstskolā mums tika iedota liela zināšanu bagāža: psiholoģijā, saskarsmes kultūrā, prasmē vadīt un organizēt. Darbs ar skolēniem – arī tā ir neatsverama pieredze. Pedagogi ļoti daudz spēj paveikt. Ko cilvēks vairs nevar, to pedagogs vēl var. Man tīkams šāds kaut kur dzirdēts teiciens: «Skolotājs – tā nav profesija, tā jau ir diagnoze.» Labs skolotājs veiksmīgi var strādāt daudzās jomās.
Iespēja dota – izmanto!
Kad mani ievēlēja par šīs komisijas priekšsēdētāju, devos pie pieredzējušiem kolēģiem – Makarova un Zīles – prasīt pado- mu – ko darīt, kā būtu labāk? Atbilde bija pārsteidzoši vienkārša: «Bet tevi taču ievēlēja tajā komisijā. Mēs devām iespēju, tagad tu ķepurojies un izpeldi vai nogrimsti.»
Pieredze iekšlietu un aizsardzības jautājumos man bija minimāla. Saskare ar policijas darbu tāda, ka agrāk ar pagasta deputātiem «točkas» likvidējām. Militārajā jomā – tik, cik esmu dienējis padomju armijā. Zinu, kas ir NATO, Eiropas Savienība.
Mūsu komisijā ir ļoti dažādi cilvēki. Iepriekšējais vadītājs Jānis Ādamsons ļoti daudz palīdz iekšlietu jautājumos. Juris Dalbiņš labi pārzina militāro jomu, Jānis Čevers bijis ugunsdzēsējs. Šī cilvēku dažādība ir pat ļoti vēlama. Jo atšķirīgāka ir darba grupa, jo dažādākus risinājumus tā spēj piedāvāt.
Sākumā izstrādājām noteikumus, kādiem jābūt mūsu tehniskajiem darbiniekiem. No viņu prasmēm un iemaņām atkarīgs, cik kvalitatīvi tiks izstrādāti dokumenti, sagatavoti darba materiāli. Šajā ziņā esmu ļoti stingrs. Ja strādā, tad godprātīgi, ja neapmierina darbs vai alga, – vari iet projām. Vietu nevajag aizņemt.
Rūpīgs darba plāns visam gadam
Mūsu komisija trīs mēnešu laikā ļoti rūpīgi izstrādāja 2000. gada darba plānu. Katru nedēļu esam iecerējuši izpētīt kādu struktūrvienību, skatīt jautājumus par korupciju, organizēto noziedzību, prokuratūru, valsts un pašvaldību policiju, narkomāniju, prostitūciju, pornogrāfijas izplatību.
Pamazām sāku apzināt, cik daudz nekārtību ir valstī. Atklājas, ka neviens pašlaik nezina, cik mums ir pašvaldības policistu, kā un kur šīs struktūras ir izveidotas. Deputāta darba nasta ir milzīgi smaga, jautājumu, problēmu daudz. Nav viegli atrast risinājumu, politisku grūdienu institūcijām, lai aizsāktos kāds pozitīvu pārmaiņu process. Nepietiek vien izzināt problēmu, pieņemt lēmumu, svarīgi ir kontrolēt, kā tas tiek pildīts.
Narkomānijas postu vēl tikai izjutīsim
Nesen sēdē skatījām jautājumu par narkotiku izplatību. Kāda informācija parāda, ka pērn 120 miruši no narkotiku pārdozēšanas. Traģiskākais, ka vairākums ir jauni cilvēki, vecumā līdz 30 gadiem. Viņi taču ir mūsu nākotne. Atklājas, ka narkotiku kontrabandu spējam apkarot tikai trīs procentu apjomā. Attīstītajās valstīs šis skaitlis arī nav lielāks – ap desmit procentu. Rietumos milzīgus līdzekļus iegulda izglītošanā, lai jaunatne zinātu, kādu postu viņiem sagādās narkotikas. Savukārt pieķertos izplatītājus bargi soda. Pie mums pēdējā tiesas procesā sods Dairai Silavai un Rolandam Prīvertam tika vai uz pusi samazināts. Man nav žēl, ka viņiem sodu mīkstina. Bet kādu ļaunumu šīs narkotikas būtu nesušas, ja tās iegūtu jaunieši? Mūsu tiesu sistēma šajās lietās nedarbojas tā, kā vajag. Apzināti vai neapzināti, es to nevaru pateikt, bet tā strādāt nevar.
Labāk lēnāk, bet labāk
Mūsu, «TB»/LNNK, frakciju īsti neapmierina, ka visi jautājumi tiek risināti tik strauji. Darbs ir jāveic ātri, bet kvalitatīvi. Esam reģionālās reformas priekšvakarā, bet kur ir ekonomiskie aprēķini par šo pārmaiņu pozitīviem rezultātiem? Tāds taču ir reformu mērķis – dzīvei jākļūst labākai. Es neesmu pret reformām, bet esmu par pārdomātām, izsvērtām un nepieciešamības gadījumā sabiedrībā diskutētām pārmaiņām.
Paskatīsimies, kā strādā sistēma
Nākamgad paredzētas pašvaldību vēlēšanas. Vai cilvēkiem būs saprotams, ko un kur vēlēt? Kad viņiem to izskaidros? Šo darbu jau tagad būtu jāsāk veikt. Paskatīsimies, kā strādās jaunā sistēma, piešķirot soda punktus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Būtībā tas ir labi aizmirsts vecais. Savulaik bija taču taloni, kuros knieba caurumus. Šajā sistēmā ir savs racionālais kodols. Bet galvenais – jāpanāk, lai ceļu policists neņemtu, lai viņam nemaz negribētos ņemt naudu no noteikumu pārkāpēja. Ja nevar, – bez žēlastības ārā no policijas.
Lamā valdību, bet aizstāvi karavīru
Valstī tiek domāts par karavīru sadzīves un mācību apstākļu uzlabošanu. Nesen Ādažos atvēra jaunu ēdnīcu. Armijā karavīram tomēr daļēji ir ierobežotas cilvēktiesības, toties tiek radīti apstākļi, lai karavīrs varētu kvalitatīvi izglītoties. Nesūta kartupeļus mizot, nodarboties ar sīkumiem, bet sešus, astoņus mēnešus vai gadu «dzen iekšā» tikai to, kas noder. Ja nepieciešama angļu valoda, – mācīties. Cits par kursiem maksā bargu naudu, armijā var mācīties bez maksas. Tādējādi tiek domāts par priekšrocībām.
Vēl ir jābūt ļoti labam instruktoru korpusam. NATO armija balstās uz pavisam citiem kritērijiem. Tā ir ģimene, kur instruktors rūpējas par katru karavīru. NATO filosofija ir: tu vari lamāt partijas – aizstāvi karavīru, lamā valdību, bet aizstāvi karavīru. Pašlaik instruktoru sagatavošanai tiek tērēti Amerikas, Zviedrijas piešķirtie līdzekļi. Pēc tam darba, sadzīves apstākļu – nekādu. Un viņi pāriet strādāt privātstruktūrās.
Vai nauda aizsardzībai tiek tērēta lietderīgi?
Rainim ir frāze «Mēs esam stipri tik, cik mūsu griba». Mums nav pašlaik tāda bruņojuma, kāds ir Zviedrijā, Vācijā. Nav pat tāda kā Lietuvā vai Igaunijā. Bet, ja mums ir griba iet uz NATO, tad ir jāsakārto dokumentācija, jāievieš mūsu ieroču savietojamības princips, jāmācās angļu valoda. Mēs ārzemēs skaidrojam, ka esam un būsim demokrātiska valsts un ka vēlamies iekļauties Eiropas Savienībā, NATO. Ja pats negribēsi, neviens neko nedos. Tērējot naudu armijai, mēs nopērkam drošību. NATO – tas ir stabilitātes garants. Ieguldot armijā vienu latu, mēs pēc gadiem ārzemju investīcijās atpakaļ dabūsim desmitiem tūkstošu latu.
Kaislīgs makšķernieks
Cenšos katru nedēļas nogali aizbraukt uz savām mājām. Esmu kādreiz paņēmis darba papīrus līdzi un neaiztiktus atvedis atpakaļ. Grāmatu lasīšanai laika ļoti maz, lai gan mājās ir bagātīga bibliotēka. Mācos angļu valodu.
Kad aizbraucu, apeju apkārt savam zemes gabalam. Nekā jauna jau tur nav, bet tas ir kā rituāls. Esmu kaislīgs makšķernieks, bet gada beigās biju tā noguris, ka, mājās aizbraucis, nedēļu negribēju iet makšķerēt. Domāju, trakāk vairs nevar būt, ja negribas darīt to, kas man pasaulē visvairāk patīk. Atpūtos, atguvos, un atkal dzīve atsākās.
