Latvijas Nacionālais teātris skatītājiem savus iestudējumus izrāda uz četrām dažādām skatuvēm Rīgā. Vairums uzvedumu, arī Jāņa Jurkāna traģikomēdija «Viņš taču ir muļķis», skatāmi VEF Kultūras pilī.
Latvijas Nacionālais teātris skatītājiem savus iestudējumus izrāda uz četrām dažādām skatuvēm Rīgā. Vairums uzvedumu, arī Jāņa Jurkāna traģikomēdija «Viņš taču ir muļķis», skatāmi VEF Kultūras pilī.
Izjūtas kā teātrī
Dodoties uz izrādi, bažījos, vai šeit būs jūtama teātra noskaņa, jo VEF ēkai ir cita aura, tā radīta citām funkcijām. Redzētais patīkami pārsteidza: telpas sapostas, garderobē tās pašas jaukās meitenes, kas vecajā teātrī, laipna administratore, grāmatu galds, kafejnīcas. Ērta nokļūšana līdz VEF Kultūras pilij ar sabiedrisko transportu, plaša auto stāvvieta. Pagaidu apstākļi aktieriem un izrāžu apmeklētājiem ir apmierinoši, atliek vien gaidīt spilgtas mākslinieciskās izpausmes.
Režisore iet tradicionālo ceļu
Luga «Viņš taču ir muļķis» pirmizrādi piedzīvoja iepriekšējās sezonas izskaņā, gandrīz vienlaikus ar Dailē iestudēto Paula Putniņa komēdiju «Labā tīrības sajūta». Abos darbos skarta viena tēma – šo laiku dzīves īstenība, ironiski komiskā gaisotnē pasniegta. Par Dž. Dž. Džilindžera veikumu, iestudējot «Labo tīrības sajūtu», vēstīts 7. jūnija «Bauskas Dzīvē», par izrādi daudzus pozitīvus vārdus teikuši teātra apskatnieki, kritiķi.
Atšķirībā no Dž. Dž. Džilindžera iestudējuma, kas parodē pašu dramaturģisko materiālu, situācijas izrādē dažbrīd novedot līdz pat absurdam komismam, Māra Ķimele Nacionālā teātra iestudējumu veido krietni reālistiskās noskaņās. Iespējams, ka režisores centieni ievērot dramaturga rakstīto, īpaši nemeklējot nestandarta risinājumus, iestudējumu neļauj uzskatīt par lielu veiksmi. Jebkurā gadījumā luga «Viņš taču ir muļķis» nav uzskatāma par J. Jurkāna dramaturģisko darbu labāko sasniegumu. Daudz trafaretu situāciju, dialogos maz spraigas saspēles, lugā grūti iezīmējas konflikts, uz skatuves redzamais ātri vien top skaidrs, un pārņem neizpratne, kāpēc tas viss jāskatās.
Glābj aktieru tēlojums
Bezcerīga nožēla par skatītāju zālē pavadīto laiku tomēr nerodas. Arī šoreiz glābj aktieru spožais tēlojums. Galvenajā sieviešu lomā Teātra balvai kā labākā dramatiskā teātra aktrise nominētā Ināra Slucka, aktrise ar savdabīgu balss tembru un patiesi baudāmu skatuvisko šarmu. Galveno varoni, firmas un lielveikala īpašnieku Aigaru, tēlo Uldis Dumpis. Viņš šajā lomā vēlreiz atklāj savu talantu, tādējādi apliecinot, ka tikko piešķirtais Triju Zvaigžņu ordenis ir patiesi nopelnīts.
«Man patīk Rubensa tipa sievietes,» pauž kādas lomas tēlotājs, kairi aptverot Bitītes kundzi (Iveta Brauna). Aktrises atbildes žests ir tik patiesi mīļš, ka neviļus uzvedina atziņai – mēs visi kādreiz bijām jauni, skaisti. Režisores ieliktos lomas rāmjos sevi notur Ilze Rūdolfa, Mārcis Manjakovs, arī Dita Lūriņa un Juris Hiršs, jaukas nianses tēlojumā atklāj Juris Rudzītis. Tomēr visu laiku neatstāj apjauta, ka šie aktieri spēj daudz vairāk. Atgriežoties pie Ulda Dumpja tēlojuma, jāteic, ka mākslinieks kārtējai lomai atradis savu caurviju noskaņu, vairākām epizodēm rastas savdabīgas izteiksmes «rozīnītes».
Bēdīga komēdija
Autors lugu nodēvējis par traģikomēdiju, kaut gan komisma uz skatuves maz, toties skumja nožēla, skatoties izrādi, arvien pieņemas spēkā. Bēdīgi kļūst tāpēc, ka izrāde taču ir par mūsdienu varoni – jauno darījumu cilvēku, kurš gan drīzāk vērtējams kā antivaronis. Ja tāds var slāt pa dzīvi, nosakot toni un spēles noteikumus, tad ātri vien kļūst skaidrs – kaut kas šajā valstī nav kārtībā. No skatuves skan daudz necenzētu vārdu, dzimumorgānu nosaukumi, seksuālo darbību apzīmējumi, senu un labi apmaksātu profesiju nosaukumi tiek naidā izkliegti, baudā čukstēti dažādās valodās.
Šokējošais noraidījums ātri vien noplok, jo pārņem apjausma, ka cilvēki tiešām tā runā. Un biznesa lietas noteikti kārto arī tādā stilā kā Ulda Dumpja tēlotais uzņēmējs Aigars. Tad kļūst skumji šajā valstī valdošās morālās gaisotnes un īpatno vērtību mēra dēļ. Lugas atslēga izskan izrādes pēdējā frāzē, ko saka uzņēmējs: «Man šajā valstī katra diena ir svētki!» Tas neviļus atsauc atmiņā šīs valsts nodēvēšanu par muļķu zemi, ko paudis kāds politiķis. Tad komēdijā var salikt visus punktus uz i.
