Tā gadās! Pikta apkopēja un «Piena Ceļš» lielveikalā.
Pēdējā laikā mani paziņas piedzīvojuši vairākus interesantus atgadījumus. Trešā stāva dzīvoklī pēkšņi parādījies kaķis, radinieku ieradumu maiņa izmaksājusi zaudētas derības, un izlijuša piena dēļ lielveikala apkopēja izmazgājusi gandrīz visu tirdzniecības vietu.
Svešs runcis istabā
Pamatīgu izbīli piedzīvojusi ceraukstiešu ģimene. Pāris devies uz tuvējo veikalu. Kad atgriezušies mājās, sieva, kurai pret kaķiem nav lielu simpātiju, uz palodzes pamanījusi vēsā mierā sēžam svešu minci. Logi un durvis bijuši ciet, dzīvoklis trešajā stāvā, bet kaķis istabā!
Vīrs nodomājis, ka četrkājainais draugs pieder kaimiņienei. Kad viņa atvērusi durvis, vīrs turējis runci rokās un viņa sejas izteiksme paudusi apmierinājumu, ka izdevies atrast svešā dzīvoklī iekļuvušā minča saimnieci. Taču kaimiņiene iesaukusies: «Tas nav mans kaķis!» Tad nu visi izplūduši smieklos un sākuši dzīvnieka īpašnieka meklējumus.
Noskaidrojās, ka runcis pieder kaimiņienei, kas dzīvo divas kāpņu telpas tālāk. Kā gan minka iekļuvis aizslēgtā dzīvoklī ēkas trešajā stāvā? Beigu beigās rasta atbilde – uz īsu brīdi, kamēr sapošas gājienam uz veikalu, ceraukstieši atvēruši ārdurvis, lai izvēdinātu par daudz piekurinātās istabas. Mincis veikli izmantojis situāciju, ielavījies svešajā miteklī un pēcāk pārsteidzis dzīvokļa īpašniekus, un sagādājis smieklu devu arī kaimiņiem.
Netic kolēģei
Iluta nekad nepērk kafiju degvielas uzpildes stacijās. To labi zināja ar viņas māsa Juta, kura «benzīntankā» strādā jau 20 gadu.
Tomēr ieradumi mainās. Dienas ritējums vecākajai māsai bijis ārkārtīgi straujš, viņa ļoti vēlējusies kafiju, taču nav bijis laika ieskriet kafejnīcā. Pa ceļam atradusies tikai degvielas uzpildes stacija. Iluta nolēmusi vismaz reizi mūžā kafiju iegādāties tur.
Lielajā steigā kliente aizmirsusi atlikumu – piecus eiro. Tā sagadījies, ka pēc brīža Juta nomainījusi kolēģi, pie kuras vecākā māsa Iluta aizmirsusi naudas atlikumu. Kolēģe ilgi centusies pārliecināt Jutu, ka pieci eiro tiešām pienākas Ilutai. Juta, zinot māsas ieradumus, nav ticējusi, ka šeit kafiju pirkusi viņas māsa.
Jutas pārliecība bijusi tik liela, ka viņa ar kolēģi noslēgusi derības uz konfekšu kasti. Tika salīgts par to, ka sieviete, kura atstājusi atlikumu, nav Jutas māsa, jo viņa taču nekad, nekad nepērk kafiju degvielas uzpildes stacijā. Protams, Juta derībās zaudēja, bet izsmiešanās no sirds kolēģiem un māsai uzlaboja dienu.
Apkopēja seko pircējai
Kādai dāmai izdevās no pakas iztecināt pienu veikalā un plauktu labirintos izveidot «Piena Ceļu». Kā jau sievietei pienākas, pircēja, iegādājusies sarakstā minēto, laiski izmeta vēl pāris līkumu pa veikalu.
Iepirkšanos iztraucējusi kāda pārdevēja, aiz kuras, klusi purpinot, tipinājusi apkopēja. Iepirkumu grozā bija saplīsusi piena paka, un balta straumīte rāmi tecēja uz grīdas, pa visu veikalu veidojot «Piena Ceļu».
Situācija tika atrisināta. Pircēja sirsnīgi atvainojās par pielieto grīdu, un pārdevēja laipni aicināja ieplēsto piena paku apmainīt pret citu. Apkopēja par to, protams, nebija priecīga. Taču pēcāk ar smaidu sejā viņa atzina, ka, dzenoties pēc tīrības, sen tā nebija sportojusi starp veikala plauktiem.
