Ikviens ir pamanījis, ka naudas pārpalikums, ja vien tāds ir, pēdējā laikā ievērojami sarucis. Valdība nevēlas redzēt šo rūgto patiesību un prognozēs atkārto pagājušā gada scenāriju.
Ikviens ir pamanījis, ka naudas pārpalikums, ja vien tāds ir, pēdējā laikā ievērojami sarucis. Valdība nevēlas redzēt šo rūgto patiesību un prognozēs atkārto pagājušā gada scenāriju.
Diez vai kāds ar prieku atceras Aigara Kalvīša stāstīto, ka novembrī un decembrī inflācija sāks kristies. Tāpēc Ivara Godmaņa nomierinošā prognoze – sākot ar jūliju, inflācija mazināsies un būs atkal viencipara skaitlis –, rada šoku un neizpratni – vai patiesi arī šogad nerunās par reālo situāciju? Otrajā pusgadā sagaidāms, ka ievērojami pieaugs enerģijas tarifi, pārtikas preču cenas. Paskaidrojuma, kā uz šī fona valdība domā panākt jūtamu inflācijas tempu samazinājumu, gluži vienkārši nav. Vai iespēja kļūt par dārgāko valsti radīs latviešos lepnumu par savu dzimteni?
Vēl viena rūgta patiesība ir mūsu pirkto produktu reālais inflācijas procents. Valdības minētie 14% nav gluži precīzi attiecībā uz parastu patērētāju. Pārtikas un komunālo maksājumu cenas ir augušas vairāk nekā par 14%, un šogad atkal ir prognozējams apmēram 30% pieaugums. Nedz sociālie maksājumi, nedz arī liela daļa algas šo kāpumu nesegs. Interesanti, ka valdības budžets prognozēts proporcionāls – 30% lielāks par plānoto 2007. gada budžetu. Minimālā alga pieauga proporcionāli, bet pensijas piebremzēja, jo uz to rēķina nosedza budžeta deficītu un radīja pārpalikumu.
Tikmēr Bauskas rajonā cenšas izmantot Šengenas zonas sniegtās iespējas un izbraukt vienu dienu paceļot pa Lietuvu, reizē arī iepērkoties. Jādomā, ka ar laiku šī iespēja kļūs populārāka visā Latvijā. Bet valdības solījumi atgādina padomju laikus: “Tagad ir slikti, bet pagaidiet, kad pēc pāris gadiem iestāsies komunisms!”