Daudz kas liek domāt par lauku ļaudīm.
Daudz kas liek domāt par lauku ļaudīm. Viņiem ir tik ļoti dažādi raksturi, un visi ikdienā sastopami. Sabrūkot vecajai saimniekošanas sistēmai, liela daļa zemes kopēju nav spējusi atrast savu vietu. Atceros, ka, lasīdama lekcijas Bauskas rajonā, psiholoģe Daina Reinfelde uzsver – ir svarīgi parādīt ceļu, bet gājējam uz priekšu jātiek pašam. It kā būtu vienkārši – ceļš un gājējs, arī rādītāju pietiek. Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs jau vairākus gadus piedāvā mācību programmu un kursus uzņēmējdarbībā iniciatīvas attīstīšanai. Bet lauku vīriem un sievām visu laiku kaut kas pinas pa kājām, un tad streipuļošana vien sanāk.
Esmu uzklausījusi speciālistu sāpīgus izteikumus un nesapratni, kā ieinteresēt mazos saimniekus un pat piespiest viņus apzināties, ka arī tiem ir vieta valsts lauksaimniecības kopējā apritē. Pašķirstot pagājušā gada «Bauskas Dzīves» komplektu, atradu publikāciju, kurā biju izteikusi bažas par zemnieku nespēju paņemt naudu, ko valsts viņiem dod. Nekas nav īpaši mainījies, ja runa ir par graudu deklarāciju sagatavošanu. 2001. gadā tās iesniedza 280 zemkopju, šajā rudenī – 390. Katrs, kurš saistīts ar lauksaimniecību, zina, ka Bauskas rajonā daudz vairāk saimnieku audzē graudaugus. Kā zināms, tie, kam iesēts 15 hektāru, var saņemt hektārmaksājumus. Ko līdz dažu sabiedrisko organizāciju vaimanas, ka netiek atbalstīti mazie zemnieki, ja viņi nespēj tik daudz kā deklarēt izaudzēto? Pašlaik cīnāmies par lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotām, ko Latvijai iedala Eiropas Savienība, bet nespējam pierādīt šos lielumus, jo nav precīzas statistikas.
Nupat esam tikuši līdz piena apjomu konkretizēšanai. Gudroju, kā speciālisti un žurnālisti varēs iestāstīt arī vissīkākajam ražotājam, ka no 2003. gada viņam jāuzskaita pārdotais piens, arī tas, kas kaimiņiem iztirgots. No visām šīm mazajām straumītēm veidosies Latvijas lielā kvota, kurā būs katram sava vieta. Māc ļoti lielas šaubas, vai visi spēs to izdarīt. Jau tagad, pārlūkojot ganāmpulku reģistru, atklājas daudz nepilnību. Datu salīdzināšana notiek tādēļ, ka lopu īpašnieki cer saņemt sausuma kompensācijas naudu. Jāšaubās, vai citādi ziņas precizētu. Nezinu, kā skaidrot saimnieku nevēlēšanos veidot patiesu ainu par Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanas apmēriem. Bet ceļā uz Eiropas Savienību nevarēsim iztikt ar aptuveniem skaitļiem. Vēl būs daudz skaidrojumu par piena kvotām, bet tiem, kuri vēlas to iegūt, jāielāgo, ka būs arī tiešās tirdzniecības kvota, kas pastāvēs līdzvērtīgi ar pārstrādes uzņēmumiem piegādāto pienu. Šie apjomi jau tiek iekļauti Piena reģistrā. Ja mazie ražotāji nedeklarēs tirgū vai kaimiņiem pārdoto pienu, tad paliks bez kvotas un varēs slaukumu izmantot pašpatēriņam vai lopiem. 2003. gads būs tas, pēc kura noteiks kvotu apmēru. Kā vēlos, lai to saprastu gotiņu turētāji!
