Vismuļķīgākais, ko var izdarīt, ir pārdot savu balsi vēlēšanās. Jūs vienmēr zaudēsit vairāk nekā iegūsit. Tas nav nekāds individuālais gadījums – tā ir likumsakarība, kas strādā vienmēr. Kā mēģinājums vinnēt azartspēļu automātos – varbūt kādi divi arī ko iegūs, bet pārsvarā zaudēs visi, un iedzīvosies tikai automātu īpašnieki.
Problēmas pamatā ir fakts, ka deputāts, kurš pērk balsis, nav ieinteresēts, lai jūs dzīvotu labāk. Ja iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabosies, nākamreiz balsis būs jāpērk dārgāk, un viņam to nevajag. Turklāt, atšķirībā no tā, kurš balsi pārdod, pircējs nav muļķis – viņš atradīs veidus, kā šo naudu atgūt. Tas parasti būs uz jūsu apkārtējās vides vai veselības rēķina, izmantojot kukuļņemšanu vai citas shēmas.
Vēl viens veids ir nevis tiešā pirkšana, bet gan balsu makšķerēšana, izmantojot budžeta līdzekļus. Novada vadības dāvanas pensionāriem, vienreizēji pabalsti un tamlīdzīgi. Ko domā apdāvinātie? Kāds jauks deputāts, kā viņš par mums rūpējas! Realitāte ir citāda. Pieņemsim, ka nodokļi ir pieauguši un nākamgad varētu jūsu atalgojumu paaugstināt par 50 eiro mēnesī. Balsu pircēji pieņem lēmumu, ka izmaksās prēmiju 300 eiro un nepateiks, ka tas ir uz iespējamā algas pieauguma rēķina, kas varēja būt 600 eiro. Toties esat priecīgi par to pašu, bet balsu pircējiem ir skaidrs, ka jums jau patiesībā algas pielikumu nevajag – domē iebalsoja tāpat.
Rezultāts – maksājiet viņiem par darbu, kuru viņi dara slikti, bet beigās viņi jūs nopērk, «uzdāvinot» jaunu būvi, prēmijas vai pabalstus. Attiecīgi balsu pircējiem vienkāršāk nevis rūpēties par novadu, bet gan dot «dāvanas», prēmijas vai tieši nopirkt balsis. Savukārt «nopirktie» «ieliek» domē nevis tos, kas domā par iedzīvotājiem un reģiona attīstību, bet gan tikai par sevi.
