VILIS BUKŠS, Bauskas slimnīcas terapijas nodaļas sanitārs: – Pagājušajā nedēļā es piedzīvoju emocionāli spilgtu mirkli. Dēls Juris – pilsētas Mūzikas skolas audzēknis – saņēma ielūgumu no grupas «Prāta vētra» piedalīties topošo mūziķu sarīkojumā.
VILIS BUKŠS, Bauskas slimnīcas terapijas nodaļas sanitārs:
– Pagājušajā nedēļā es piedzīvoju emocionāli spilgtu mirkli. Dēls Juris – pilsētas Mūzikas skolas audzēknis – saņēma ielūgumu no grupas “Prāta vētra” piedalīties topošo mūziķu sarīkojumā. Juris koncertā spēlēja saksofonu.
Man patīk palīdzēt cilvēkiem, tāpēc jau sesto gadu esmu sanitārs. Kad redzu, ka slimnieks atveseļojas, priecājos kopā ar viņu un jūtu milzīgu gandarījumu. Es labprāt parunājos ar pacientiem, cenšos viņus nomierināt.
Mans darbs ir ļoti specifisks. Es pārvietoju gulošus pacientus no palātām uz dažādām procedūrām un diagnostikas kabinetiem. Man palīdz šoferis Uldis vai sanitārs Dzintars. Katru dienu no pulksten 8 līdz 17 nestuvēs pārnēsāju sirdzējus vai palīdzu viņiem nokļūt vajadzīgajā vietā ar ratiņkrēslu. Pāris reižu nedēļā man ir jādodas uz aptieku, lai atvestu ar zālēm pilnus ratiņus.
Visi rīti parasti ir vienādi, jo, ierodoties darbā, vispirms izlasu ierakstus pacientu reģistrācijas žurnālā, ko ir atstājuši ārsti un māsiņas. Lai cik strikti darbdiena tiktu plānota, gadās gluži neprognozējamas lietas, kā, piemēram, pagājušajā piektdienā, kad vakarpusē atveda smagi slimu pacienti. Gaidīju, kamēr viņu izmeklē, pēc tam pārvietoju uz palātu.
Visu nedēļu esmu mājās viens ar pieciem bērniem, jo šogad sieva Līga sāka strādāt par audzinātāju Mežotnes internātvidusskolā. Mājās viņa pārrodas piektdienās, taču bērni ir pietiekami patstāvīgi, lai paši ar visu tiktu galā.
Sestdien un svētdien es nekalpoju cilvēkiem, bet Dievam, jo 14 gadu dziedu Bauskas katoļu baznīcas korī. To vada mans novadnieks Jānis Bazulis. Mēs abi, tāpat kā priesteris Pēteris Skredeļs, esam īsteni latgalieši. Sestdienās notiek kora mēģinājumi, bet svētdienās dziedam dievkalpojumā. Šoreiz, esot baznīcā, jutu Ziemassvētku tuvumu. Darbā man nav vaļas nodoties apcerīgām pārdomām, jo mēs visi strādājam kā vienota komanda. No tā, cik veikli un precīzi paveikšu savu darbu, atkarīga pacientu labsajūta un noskaņojums.
