Gripa mūs nevar nobiedēt ar klepu un augstu temperatūru. Daudz bīstamākas ir komplikācijas.
Gripa mūs nevar nobiedēt ar klepu un augstu temperatūru. Daudz bīstamākas ir komplikācijas.
Periodiski atkārtojoties, gripa un akūtas elpceļu vīrusu infekcijas pakāpeniski novājina sirds un asinsvadu, elpošanas un imūnsistēmu, par dažiem gadiem samazina cilvēka mūžu.
Visbīstamākā gripa ir veciem cilvēkiem, maziem bērniem, kā arī tiem, kuri sirgst ar hroniskām sirds vai plaušu kaitēm, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Šiem cilvēkiem pēc gripas pārciešanas pat vieglā formā bieži veidojas sarežģījumi. Apmēram puse cilvēku, kuru nāves cēlonis saistīts ar gripu, bijuši sirds un 25% – plaušu slimnieki. Aptuveni viens procents ar gripu sasirgušu bērnu nonāk slimnīcā, bet risks iegūt apakšējo elpceļu infekciju (pneimoniju vai bronhiolītu) ir no 0,2 līdz 25 procentiem slimnieku.
Vienīgais efektīvais aizsardzības pasākums pret gripu ir vakcinācija. Tā novērš inficēšanās risku 70 – 90% gadījumu. Vislabāk vakcinēties pirms gripas sezonas – oktobrī, novembrī –, tātad tieši pašlaik. Vakcinēties var arī tad, kad apkārt daudzi jau slimo, bet var gadīties, ka cilvēks jau ir inficējies un vakcīna nedarbojas.
Vakcinācija pret gripu ieteicama personām:
kurām ir palielināts risks iegūt ar gripu saistītas komplikācijas;
kuras atrodas tiešā kontaktā ar augsta riska grupas pacientiem, īpaši zīdaiņiem;
kuras ceļo uz ārvalstīm.
Lielākie ekonomiskie zaudējumi saistīti ar gripas un citām akūtas elpošanas ceļu vīrusu infekcijas slimībām. Tos var salīdzināt tikai ar sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību radītiem zaudējumiem. Laikā no decembra līdz martam var tikt ierobežota sabiedriskā dzīve 30 – 50% bērnu un pieaugušo. Gripas problēmas galvenais aspekts ir darba kavējumi: slimniekam jāpaliek gultā vidēji 5 – 10 dienas, bet komplikāciju gadījumā pat līdz vienam mēnesim.
Attīstītajās valstīs pret gripu katru gadu vakcinējas miljoniem cilvēku, jo viņi sapratuši – labāk un lētāk ir saņemt aizsargpoti, nekā saslimt un ārstēties.
***
Fakti
Gripas pandēmija ir masveida saslimšana, kuru izraisa stipri izmainījies gripas vīruss, izplatoties vienlaikus vairākās valstīs.
Pandēmijas notiek ik pēc 30 – 40 gadiem. Izplatītais A gripas vīruss cirkulē jau vairāk nekā 30 gadu. Tāpēc pandēmijas var sākties jebkurā brīdī.
Pandēmijas ietekme:
vairāki simti miljonu cilvēku saslimst ar gripu,
50% no viņiem nepieciešama ambulatora ārstēšana,
1% saslimušo jāārstējas stacionārā,
0,3% nomirst.
