Ilze Djačuka, 23 gadus veca Rīgas Tūrisma skolas absolvente, darbu savā profesijā atrada pēc sludinājuma «Bauskas Dzīvē».
Ilze Djačuka, 23 gadus veca Rīgas Tūrisma skolas absolvente, darbu savā profesijā atrada pēc sludinājuma “Bauskas Dzīvē”.
Kopš šī gada aprīļa viņa ir Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra vecākā speciāliste.
Ģimenes un karjeras sievietes
Vairāki mūsu rajona tūrisma uzņēmēji jau ir novērtējuši Ilzes atvērtību un pozitīvo attieksmi. “Esmu tāds cilvēks, kas vairāk grib nevis gūt, bet atdot sevi un palīdzēt citiem. Tāpat rīkojos arī ārpus darba. Ja cilvēki cits citam biežāk uzsmaidītu, pajautātu, kā klājas, varbūt sabiedrībā izzustu ledainais vēsums un neuzticība. Šis kontrasts man šovasar ārkārtīgi spilgti atklājās pēc Londonā pavadītām dienām. Rīgas lidostas pasu kontrolē es sāku raudāt, jo mani ļoti sāpināja ierēdņa skarbā un neiejūtīgā attieksme. Mana māsa Dagnija Stuķēna saka: “Ja gribi, lai sabiedrība mainītos uz labu, sāc ar sevi!” Tā arī rīkojos – laipni sveicinu šoferus, pārdevējas un nepārdzīvoju, ka bieži vien nesaņemu atbildi.
Citi jaunieši lepojas ar izcilu izglītību. Man ir tikai pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, bet es labi zinu, ka neesmu karjeras sieviete. Galvenā vērtība man ir ģimene – dēls Dāvids un vīrs Vitālijs. Bērna piedzimšana mani ir ļoti mainījusi – esmu kļuvusi straujāka, varu daudz uzņemties un paspēt, bet viss ir pakārtots dēla labklājībai, jo viņš atrodas manas dzīves centrā.
Mēs ar māsu viena otru ļoti mīlam un lieliski saprotamies, bet Dagnijai kopš bērnības karjera ir bijusi noteicošā. Šogad viņa absolvēja politoloģijas maģistrantūru prestižā Londonas augstskolā, bet tagad piedalās NATO samita organizēšanā. Māsai ir izteikts piedāvājums ieņemt ārlietu ministra Arta Pabrika padomnieces amatu. Vairākus gadus viņa jau ir strādājusi par ministra preses sekretāri,” sevi un tuvos cilvēkus raksturo Ilze.
Draudzīgums vienmēr palīdz
Jaunā speciāliste pēc 9. klases absolvēšanas Bauskā iestājās Uzvaras vidusskolā, pēc tam sāka studijas Rīgā. Līdztekus mācībām Ilze trīs sezonas strādāja par viesmīli “Salmu krogā” Jūrmalā. Šis laiks jaunietei ir sniedzis svarīgas atziņas: “Sākot darbu Tūrisma informācijas centrā, atskārtu, cik vērtīgu pieredzi esmu guvusi saskarsmes veidošanā ar klientiem. Pirms trim četriem gadiem Jūrmalas viesi galvenokārt bija bagātie un kaprīzie Krievijas metropoļu iedzīvotāji. Izjutu spriedzi, vērodama, kā klienti nepamatoti provocēja konfliktus ar personālu, kuros viesmīles tika visvairāk pazemotas. Tad es ielāgoju, ka varu tikt uzskatīta par naivu un nepieredzējušu, bet situācijās, kad ir pārkāptas smalkjūtības un pieklājības robežas, man ir tiesības sevi aizstāvēt. Es gluži vienkārši nedrīkstu atļaut sevi pazemot.
Strādājot “Salmu krogā”, atklāju vēl kādu svarīgu patiesību – visi cilvēki nav vienādi, tāpēc nedrīkst viņus klasificēt pēc ārējām pazīmēm, kā, piemēram, stāvokļa sabiedrībā, izglītības pakāpes, intelekta. Tas apstiprināja manu pārliecību, ka pret visiem jācenšas būt vienādi atvērtai un draudzīgai, lai saņemtu tādu pašu atbildes reakciju.”
Lauku sētas saimniece
Kad Ilze beidza studijas, jaunā ģimene nolēma atgriezties viņas dzimtajā pilsētā. Jaunieši uzskata, ka pastāvīgā kņada un steiga nav labvēlīga mazuļa audzināšanai, bet piemērotu darbu var atrast arī ārpus Rīgas. Viņu nodomi ir piepildījušies, turklāt Ilzei agrāk neienāktu prātā, ka viņa varētu kļūt par lauku mājas un zemes īpašnieci. “Mēs paņēmām kredītu un nopirkām 30. gados celtu namu Ceraukstes pagastā. Paši to atjaunojam, bet zemi esam nodevuši nomā, jo ar lauksaimniecību nenodarbosimies. Desmit minūšu laikā abi nokļūstam darbā pilsētā, bet Dāvids – Bauskas privātajā kristīgajā bērnudārzā. Par spīti iepriekš dzirdētām pretrunīgām atsauksmēm, es pavisam droši varu apgalvot, ka tā ir brīnišķīga pirmsskolas iestāde. Esam neatkarīgi no vecākiem, bet katru dienu tiekamies ar manu mammu, cits citu atbalstām. Es cenšos palīdzēt tētim sadzīvē, jo viņam ir veselības problēmas,” par dzīvi pēc atgriešanās no Rīgas stāsta Ilze.
Viņai vienmēr iesāpas sirds, redzot svešus bērnus, kuriem trūkst mīlestības un siltuma, tādēļ kopā ar draudzenēm – arī jaunām māmiņām – ir nolemts viņiem sarīkot svētkus. “Mēs ziedosim savu mazuļu drēbītes, no kurām viņi izauguši, un katra nopirksim skaistu rotaļlietu, jo, iztērējot piecus latus, neviena no mums nepaliks trūcīgāka. Šo ideju jau esmu apspriedusi ar pilsētas sociālā atbalsta centra “Ābele” vadītāju Ivetu Kubliņu un domāju, ka Ziemassvētkos mums izdosies iepriecināt vismaz dažus mazus cilvēciņus,” apņēmību pauž Ilze.
