Tendences rāda, ka pēdējos gados, nemainot tarifus valsts apmaksātajā zobārstniecībā, tiek krasi samazināta pieejamība bezmaksas bērnu zobārstniecībai. Ir dentisti, kuri atteikušies par valsts naudu ārstēt bērniem zobus. Un kāds tur brīnums? Ārpus Rīgas līgumi ar Nacionālo veselības dienestu esot noslēgti, tikai ar mazu piebildi – ar tiem, kas ir gatavi sniegt zobārstniecības pakalpojumus.
Slimību profilakses un kontroles centrs ir atzinis, ka ar valsts finansējumu zobārstniecības pakalpojumu sniedzēji var nosegt tikai nedaudz vairāk kā 60 procentu izmaksu, bet pārējā daļa gulstas uz zobārstniecības prakšu pleciem, un nākas piemaksāt no savas naudas. Ar šādu tarifu zobārsti vairs nespēj tikt līdzi sadārdzinājumam savā nozarē.
Var jau viņus saprast. Tikai kāds paliek cietēja lomā, šajā gadījumā diemžēl bērni.
Riska grupā nonākušas gados jaunas sievietes lauku reģionos ar vājākām zināšanām par mutes un zobu veselību, viņām arī zemāks izglītības līmenis un mazāki ienākumi. Ņemot vērā, ka par bērnu mutes un zobu veselību un higiēnu ir atbildīgi vecāki, speciālisti aicinājuši Veselības ministriju neatkāpties no ieceres un turpināt diskusiju ar Izglītības un zinātnes ministriju par veselības mācības iekļaušanu skolu izglītības programmās. Vecāku līdzdalība palīdzēšot ietaupīt gan valsts, gan arī savus personīgos līdzekļus. Jautājums – vai tas ir vienīgais un īstākais problēmas risinājums, lai palīdzētu ietaupīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, cik pašlaik trūkst bērnu zobārstniecībai?
Atliek vien cerēt, ka, strādājot kopā atbildīgajām instancēm, izdosies sasniegt mērķi – bezmaksas zobārstniecību bērniem visos Latvijas reģionos, nepieļaujot tās pārvēršanos par maksas pakalpojumu, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmētu bērnu veselību.
