Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» ierīkota īpaša vieta smidzinātāju mazgāšanai.
Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Vaidelotes» ierīkota īpaša vieta smidzinātāju mazgāšanai.
Otra tāda Latvijā ir tikai Valmieras rajonā, tā informē Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja (LKB) augkopības speciāliste Ieva Litiņa.
Apgūst nianses
Ar šo jaunumu iepazinušies mūsu rajona lauku uzņēmēji, kuri piedalījās seminārā par miglotāju regulēšanu. Šīs mācības atkal vadīja Latvijas Lauksaimniecī- bas konsultāciju centra mehanizācijas speciālists Jānis Kažotnieks. Viņa padomos ieklausījās LKB graudaugu un cukurbiešu audzētāju grupas dalībnieki, kā arī pārstāvji no vairākiem pagastiem. Zemnieku saimniecības bija uz pārbaudi atvedušas deviņus smidzinātājus, no tiem trīs – SIA «Lielmežotne».
Sabiedrības agronome Jeļena Šiškoviča uzskata, ka tā bija lieliska izdevība apgūt iekārtu regulēšanas nianses. Svarīgi, ka tās izzināja vīri, kuru ikdienas darbs saistīts ar lauku apstrādi. «Lielmežotnē» darāmā apjoms ir ļoti plašs, bet neatkarīgi no tā jānodrošina precizitāte.
Kalpo desmit gadu
Mūsu zemniekiem nav noslēpums, ka ES ir stingras prasības ķimikāliju lietošanā, īpašai kārtībai jābūt arī miglotāju mazgāšanā. Līdz šim tam nav pievērsta uzmanība, tādēļ visi aplūkoja miglotāju mazgāšanas vietu, ko ierīkojusi Jātnieku ģimene.
I. Litiņa skaidro: «Šāda mazgāšanas bedre nav sarežģīta, gabarītus izvēlas atkarībā no smidzinātāja lieluma, platumam jāpārsniedz 20 līdz 30 centimetru, ņemot vērā agregāta izmēru, dziļumam jābūt 60 centimetru. Bedrē ber salmu, kūdras un augsnes maisījumu, kamēr tā ir piepildīta. Protams, jāiekārto stabilas un drošas sliedes, lai varētu uz bedres uzbraukt. Risinājums atkarīgs no katra iespējām un izdomas. Šādi iekārtotu mazgāšanas vietu var izmantot desmit gadu, šeit ievada izskalotās ķimikāliju tvertnes saturu un arī no ārpuses mazgā miglotāju. Tāpat var mazgāt traktorus un citu tehniku. Kūdras un salmu maisījums neitralizē ķimikāliju pārpalikumus. Tādā veidā mazgājamie ūdeņi augsnē nonāk jau daļēji attīrījušies.»
Interesanti, ka zemnieki, vērojot «Vaidelotēs» izveidoto, sāka diskutēt un izteica domas, kā vēl iespējams šādu bedri iekārtot, piemēram, šauru un garu. Lauksaimnieku konsultante Annike Henriksone, kuras mītnes zeme ir Zviedrija, šādu variantu noraidīja. Viņa skaidroja, ka īpašai mazgāšanas vietai vajadzētu atrasties katrā zemnieku saimniecībā.
Taru savāc īpaša firma
Mūsu zemniekiem problēma ir arī ķimikāliju tukšās taras likvidēšana. A. Henriksone stāstīja, ka Zviedrijā šī lieta ir nokārtota. Noteiktā teritorijā ir savs savākšanas punkts, uz kuru lauku saimnieki atved lielos maisos saliktas tukšās kanniņas un citus iepakojuma materiālus. Šajā valstī ir īpašas sadedzināšanas iekārtas, kur likvidē šos atkritumus, bet iegūto siltuma enerģiju izmanto ēku apkurei.
***
Uzziņai
Ieteikumi smidzinātāju izmantošanā
pareizi jāizvēlas sprauslas;
jālieto filtri, tādējādi iespējams ekonomēt ķimikālijas un saglabāt sprauslu ilgākai izmantošanai, kā arī traktoristiem iespējams saudzēt veselību, jo sprauslas nav tik bieži jātīra;
lauka kultūrām vairāk piemērotas parastās, nevis inžektorsprauslas, kuru izsmidzinātās šķidruma daļiņas ir ļoti sīkas un bieži vien nenokļūst uz augiem, jo tās aiznes vējš.