LASĪTĀJI IEROSINA – STUDENTI PĒTA.
LASĪTĀJI IEROSINA – STUDENTI PĒTA
“Utilizācijas ceha modernizācija negarantēs to, ka Bauskas apkārtnē vairs nebūs smaku. Intensitāte būs mazāka, bet pavisam tās nepazudīs,” saka SIA “Lielzeltiņi” pārstrādes vecākais mehāniķis Juris Purviņš.
Aprīļa sākumā, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām, vides aizsardzības speciālisti uzņēmumam uzdeva sagatavot rīcības plānu, kā samazināt smakas.
Jāmūk prom no dārziņa
“Kad no “Lielzeltiņu” puses pūš vējš un viņi tur vāra putnu atliekas, tad šausmīgi smird un es uzreiz braucu prom, jo uzturēties dārziņā vairs nav iespējams. Pat vēmiens nāk,” saka mazdārziņa īpašniece pensionāre Ļubova Pūtule. Viņas mazdārziņš atrodas pārsimt metru no putnkopības kompleksa. Pensionāre gan apzinoties, ka uzņēmumu jau nepārcels uz citu vietu, taču cer, ka jautājums tomēr tiks risināts.
Arī citi baušķenieki, Ceraukstes un Codes pagasta iedzīvotāji “Bauskas Dzīvei” pauduši neapmierinātību par smakām, kas nāk no “Lielzeltiņiem”. Saost tās varot ne tikai tuvējos mazdārziņos, bet stipra vēja laikā pat Bauskas centrā.
Nevar izvēdināt telpas
Codes pagasta iedzīvotāji vēstuli ar situācijas skaidrojumu bija nosūtījuši Jelgavas reģionālajai vides pārvaldei (JRVP).
Benita Svareniece rakstījusi: “Tieši pretī mūsu ģimenes mājai pāri Mēmeles upei atrodas SIA “Lielzeltiņi” utilizācijas cehs. Vairākus gadus regulāri novēroju un saskaros ar apkārtējās vides piesārņojumu. Neciešamas smakas izplatās vairāk nekā 500 metru rādiusā no utilizācijas ceha. Piemēram, martā uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt tās dienas, kad nepatīkamā smaka nebija jūtama. Nav iespējams atvērt logus, lai izvēdinātu telpas. Smārds rada sliktu pašsajūtu bērniem un pieaugušajiem. Mazākajiem bērniem, kuri ir piecus un sešus gadus veci, novērota alerģioza reakcija. Nepatīkamo smaku izplatīšanās laikā, kas mēdz būt no divām līdz pat sešām stundām, nav iespējams uzturēties pagalmā.”
Codes pagastā bija organizēta tikšanās ar pašvaldības, SIA “Lielzeltiņi” pārstāvjiem, vides speciālistiem un iedzīvotājiem, stāsta JRVP direktora vietniece Biruta Puķīte. Uzņēmumam līdz aprīļa beigām vides pārvaldē bija jāiesniedz saraksts ar pasākumiem, ko tas jau veicis, kā arī plāns par turpmāko rīcību, lai samazinātu smakas.
Modernizācija pilnībā nelīdzēs
Lai uzlabotu situāciju, uzņēmums ir iecerējis pilnībā automatizēt vārīšanas un atdzesēšanas procesu, jau uzstādīta arī speciāla iekārta. “Veicām tās regulēšanu, lai iegūtu maksimāli labāku rezultātu,” skaidro J. Purviņš. Taču gan viņš, gan uzņēmuma vides aizsardzības speciāliste Baiba Rācene, kā arī JRVP Bauskas rajona inspektors Valērijs Gabrāns atzīst, ka pat pēc ceha modernizācijas smaka tuvējā apkārtnē tāpat būs jūtama. “Utilizācijas process gluži vienkārši nav iespējams bez smakas,” bilst J. Purviņš. B. Rācene apgalvo, ka šī smirdoņa neesot kaitīga: “Tie ir tie paši izmeši, kas rodas, ja mājās vāra vistu.”
V. Gabrāns izklāsta procesu: “Cehā tiek vārītas putnu atliekas. Ja pēc vārīšanas tvaiku nepietiekami atdzesē ar ūdens strūklu un tas pa ventiļiem izkļūst atmosfērā, smaku vējš aizpūš pa tuvāko apkārtni.” Kaut gan ir noteikta kārtība, kā jāatver šie katli un cik daudz ūdens jālaiž virsū, pie katlu vārstiem pagaidām strādā cilvēki, kuri ne vienmēr visu izdara, kā tas paredzēts, precizē vides inspektors. Šādam skaidrojumam piekrīt arī J. Purviņš.
Nepilnības likumdošanā
Kā stāsta B. Puķīte, “smaku konstatēšana ir ļoti individuāla, bet mērīšana – sarežģīta”. Viņa uzsver, ka tieši tāpēc cīnīties ar uzņēmumiem par pārlieku lielu smaku izplūdi gaisā ir ļoti grūti.
Saskaņā ar Eiropas Savienības praksi par smaku direktīvu arī Latvijā 2001. gadā tika izstrādāts likums par smakām, 2004. gadā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas precīzāk formulē, kā smakas mērāmas un kāda to intensitāte ir pieļaujama. Taču Administratīvo pārkāpumu kodeksā joprojām nav paredzēti sodi noteikumu pārkāpējiem. Latvijā nav arī akreditētas smaku mērīšanas metodes. Tas nozīmē, ka smaku mērījumi nebūtu juridiski un, uz tiem balstoties, nevarētu piespriest sodu.
Tomēr, ja likumdošanā sodus noteiktu, tie “būtu tikai neliela daļa no vides inspektoru iespējām iedarboties uz uzņēmuma vadību”, atzīst V. Gabrāns un piebilst, ka daudz svarīgāk uzņēmumu spēj ietekmēt tas, ka par noteikumu neievērošanu tam var uzlikt maksāt desmitkāršu dabas resursu nodokli.
Atļauju nav iespējams anulēt
Jau tagad SIA “Lielzeltiņi” katru gadu maksā vairākus tūkstošus latu nodokli par piesārņojumu, arī par izmešiem, kas nāk no utilizācijas ceha. Vēl uzņēmumu sodīt varētu ar piesārņojuma atļaujas anulēšanu. Šādu atļauju “Lielzeltiņi” saņēma 2004. gadā, un tajā ir iekļauta arī sadaļa par smakām, kurā teikts, ka uzņēmumam jācenšas tās samazināt, taču nav noteikts – kā. Jāuzsver, ka putnkopības kompleksam izdota A kategorijas piesārņojuma atļauja, proti, ražošanas procesam ir salīdzinoši liela ietekme uz vidi un arī dabas piesārņošanu.
“Bauskas Dzīve” interesējās, vai SIA “Lielzeltiņi” iespējams atļauju anulēt. Vides inspektors V. Gabrāns sacīja: “To var anulēt par tīšu un apzinātu atļaujas nosacījumu nepildīšanu. Taču “Lielzeltiņi” izrāda interesi par vides piesārņošanas samazināšanu un sagatavo dažādus rīcības plānus, veic iestrādes to īstenošanai. Tāds, piemēram, ir par utilizācijas ceha modernizāciju. Taču to var arī neizpildīt. Diemžēl uzņēmuma aktivitātes var noderēt kā aizsegs, lai nevarētu atņemt atļauju”.
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas 2. kursa studentes
Līga Valkovska, Līga Lazdiņa, Lāsma Rozenfelde, Rita Baklāne, Inga Miķēna, Baiba Lukaševiča
Studentes šo uzdevumu veikušas sadarbībā ar “Bauskas Dzīvi” mācību kursā “Reportiera darbnīca”.
P. S. Kamēr tapa šis pētījums un pēc sarunas ar Codes pagasta iedzīvotājiem, SIA “Lielzeltiņi” administrācijas pārstāvjiem, vides speciālistiem vērojama situācijas uzlabošanās. B. Svareniece un viņas kaimiņiene Vija Lenberga atzīst, ka aprīlī un maijā Mēmeles labā krasta iedzīvotājiem nelabais smārds ir traucējis mazāk nekā, piemēram, martā. Iedzīvotāji spriež, ka viņu neatlaidībai, regulāri informējot par smakām arī SIA “Lielzeltiņi” darbiniekus un vides speciālistus, ir bijusi rezonanse.
