Ziemas baltumu, kas kā no pārpilnības raga mums pārgāzies pāri, jācenšas pieņemt, baudot to. Sniega kupenas var raisīt daudz pozitīvu emociju, ja vien mēs vēlamies tās sevī ielaist. Tās dod arī vielu pārdomām, rosina vērojumiem.Brunavas pagastā tā kā šoziem līdz šim nav bijis. Mūsu viensētu apkaimē ceļi iztīrīti daudz labāk nekā ielas Bauskā vai Rīgā. Darbs tiek veikts akurāti, puteņa stundās traktors pa lauku ceļiem «skrien» pat divas reizes dienā. Ceļus ar sporta kompleksa «Mūsa» tehniku tīra Intars Ciemiņš, viņš ir atsaucīgs un iebrauc pat viensētas pagalmā, iztīrot sniegu arī tur. Šis ir vistiešākais veids, kas apliecina, kā pašvaldība var gādāt par saviem iedzīvotājiem. Es ļoti ceru, ka citos pagastos arī ir nosaucami šādi labo ziemas prieka radītāju vārdi.Otrs balto dienu vērojums man saistās ar iepriekšējās piektdienas pēcpusdienu, kad ielas Bauskā, arī šoseja uz Rīgu bija sniega apgrūtināta. Kopējā plūsmā līdz ar citiem autovadītājiem virzījāmies no Kalna ielas lejup. Uz Mēmeles tilta, ignorējot visus drošības un savstarpējās braucēju cieņas noteikumus, mums garām «palidoja» melns «Audi» ar Lietuvas valsts numuriem. Atlika piebremzēt, pierauties maliņā un nodomāt, lai nu zēniem «veicas».Par laimi, veiksme tiešām bija šo bezsmadzeņu brašuļu sabiedrotā. Codes pagastā, īsi pirms pagrieziena uz «Grantiņu» izgāztuvi, sniegs un mērenais brauktuves apledojums bija skrējējus savaldījis. «Audi» bija «ielidojis» grāvī. Lai arī sniegs mašīnai līdz puslogiem, puiši tomēr bija spējuši izkārpīties laukā. Kā bija redzams, viņi īpaši nebija cietuši. Nu stūrmaņi bradāja ap spēkratu un domāja savas sniega domas.
