Jau vairākas dienas varam baudīt īstu ziemas noskaņojumu. Daļai cilvēku baltā sniega sagša modina gluži vai svētsvinīgas izjūtas, bet vairākums vaimanā par sniega radītām neērtībām.
Jau vairākas dienas varam baudīt īstu ziemas noskaņojumu. Daļai cilvēku baltā sniega sagša modina gluži vai svētsvinīgas izjūtas, bet vairākums vaimanā par sniega radītām neērtībām.
Īsts piedzīvojums man izvērtās naktī uz ceturtdienu, atgriežoties mājās no Rīgas. Galvaspilsētā nedaudz līņāja lietus, mijoties ar slapju sniegu, taču pa ceļam uz Bausku tika sagrieztas pamatīgas sniega vērpetes. Gaismekļu staru kūlis šķēla sniegpārslu intensīvo lidojumu, un likās, ka mēģinu iebraukt tunelī, no kura nav izejas. Zinot, ka autiņam ziemas “apavi” vēl nav sagādāti, bruņurupuča gaita bija jāsaglabā. Arī daudzi pārējie tās nakts satiksmes dalībnieki nemaz tik ātri uz priekšu nevirzījās. Kādu laiku nācās iesēsties astē vadītājam, kurš ar vareni nobrauktām vasaras riepām izmisīgi mēģināja auto noturēt uz ceļa.
Var jau apgalvot, ka nekas mūsu šoferu paradumos nav mainījies. Kamēr pārsimts mašīnu, iestājoties sniegotai ziemai, netiks sadauzītas, tikmēr mūsu autoīpašnieki par savu un citu braucēju veselību un dzīvību nedomās. Taču šoferīši atmet ar roku – atkal ziema ir pārsteigusi nesagatavotus, visi gaidīja nedaudz pakāpeniskāku gadalaiku maiņu. Šogad mūs priecēja garš un skaists rudens, par pirmajām ziemas vēsmām daba lika nojaust pašās oktobra beigās. Taču, kamēr pats neesi kupenās līdz ausīm, svētlaimīgi ceri, ka vēl jau pagūsi izlīdzēties ar to, kas ir.
Domāju, ka ceturtdienas rīts ļoti daudzus autovadītājus pārsteidza ar pirmo sniegu un slideniem ceļiem, lai gan sniegputenis tika prognozēts jau vairākas dienas iepriekš. Varēja manīt apmierinātos autovadītājus, kuri, tālredzīgi būdami, uzlikuši ziemas riepas, jutās droši savos spēkratos. Taču netrūka arī tādu, kas savus autiņus atstāja mājās, jo riepu maiņai servisos jāvelta garas stundas, tāpēc labāk cilpot kājām vai izvēlēties sabiedrisko transportu. Kāda mana Rīgas paziņa galvaspilsētas autoservisā rindā stāvējusi līdz diviem naktī, tad nolamājusies, griezusi dzelzs rumaku riņķī un braukusi mājās ar tām pašām plikajām vasaras riepām.
Nepatīkama aina ceturtdien bija uz maģistrāles A-7. Ne reizi vien nācās pamanīt autiņus grāvī un šoferus, nervozi smēķējot. Bieži no autovadītājiem nācies dzirdēt, ka atjaunotais posms ir laba lieta, taču nav izprotami tie milzīgie uzbērumi, kas tagad veido gravas, norobežojumi ir tikai dažviet. Cik nelaimēm jānotiek, lai visur uzstādītu norobežojošās apmales?
Lai nu kā, pagaidām sniegs ir Latvijai raksturīga dabas parādība, nevis dabas kataklizma. Jācer, ka šī ziema apstiprinās mūžseno patiesību. Tautas ticējumos teikts: ja lapkritī snieg, būs auksta un dziļa ziema.
