Esam Kristus Augšāmcelšanās svētku priekšvakarā, olu krāsu prieka gaidās, bet šodien vēl kādi prieki – joku diena, kuru atzīstot daudzviet pasaulē.
1. aprīlis ir joku jeb māņu diena, kad cilvēki mēdz izjokot radus, kaimiņus, draugus, klasesbiedrus, paziņas, vīrus un sievas.
Viena no leģendām par joku dienas izcelsmi ir tāda – tā radās 1582. gadā, kad Francija pārgāja no Jūlija kalendāra uz Gregora kalendāru. Pēc Jūlija kalendāra gads sākās ar 25. martu un jaunā gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Par Svēto nedēļu sauc nedēļu pirms Lieldienām, un tajā neko nesvinēja. Lai gan Gregora kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Bet aizmāršīgos cilvēkus vai tādus, kas jauno ziņu vēl nebija saņēmuši un kuri pēc jaunā kalendāra ieviešanas jauno gadu joprojām svinēja 1. aprīlī, sauca par aprīļa muļķiem. Tā 1. aprīlis izvērties par jautru joku dienu.
Ir dažādi uzskati par jokošanos, piemēram, ja 1. aprīlī nejokojas, tad visu gadu cilvēku pavada dažādas nepatikšanas un neveiksmes. Savukārt, ja šajā dienā kādu patiesi izdodas izjokot, tad izjokotāju gaida liela veiksme un daudz naudas.
Zviedrijas krāsu televīzijas triks
Interneta resursos rodami dažādi notikumu apraksti, kad gadu gaitā gan uzņēmumiem, gan plašsaziņas līdzekļiem 1. aprīlī izdevies izjokot daļu sabiedrības. Minēsim vienu no šādiem piemēriem.
1962. gada jokdaru dienā Zviedrijas Nacionālā televīzija paziņojusi skatītājiem, ka atklājuši jaunu tehnoloģiju un Zviedrijas vienīgā televīzijas kanāla pārraides būs iespējams skatīties krāsainas. Pieaicinātais eksperts skatītājiem paziņojis, ka nepieciešams tikai pārvilkt pāri ekrānam neilona zeķbikses – tās laužot gaismu, ieviešot attēlā krāsas. Ziņai noticējuši tūkstošiem skatītāju – daudzi zviedri vēl šodien atceras, kā viņu tēvi drudžaini mēģinājuši atrast zeķbikses, kuras pārvilkt pāri televizoram. Zviedrijas televīzija uz krāsu formātu pārgāja gandrīz desmit gadus vēlāk – 1970. gada
1. aprīlī.
Aktuālo notikumu raisītas anekdotes
Anekdote, no franču valodas «anecdote» – ‘pasaciņa’, ir īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, komisku atgadījumu.
«Anekdotes ir ļoti skaidrs lakmusa papīrs, kas parāda, kas notiek. Vairums ir tās pašas, kas citur Eiropā ir zināmas. Saistībā ar «Covid-19» viena no pirmajām anekdotēm bija, ka latvieši izmirs pirmie, jo mums ir tāda sena tautas tradīcija pirmajā slimības dienā iet uz darbu,» plašsaziņas līdzekļos paudis folkloras pētnieks Guntis Pakalns.
***
Cienījamie vecāki! Ļoti liels lūgums ziedot naudu tiešsaistes skolas remontam.
Patlaban ir īstais laiks sākt nopietnu cīņu ar korupciju – visi ir valstī, un aizbēgt uz ārzemēm nav iespējams.
Karantīnas dēļ es uzzināju, ka mana sieva patiesībā ir tumšmate.
Cienītie tautieši! Pirmā glāzīte tagad domāta roku dezinficēšanai pēc veikala apmeklējuma.
«Ko gan jūs saprotat no pašizolācijas!» iesaucās Robinsons Krūzo.
Izmantotie resursi: history.com; apollo.lv; žurnāls «Ir».
