BARBARA – grieķu valodā nozīmē ‘svešzemniece’. Ļoti sen, jau kopš 1399. gada, Latvijā lietots vārds. Kalendārā tas bijis iekļauts no 1767. gada.
BARBARA – grieķu valodā nozīmē ‘svešzemniece’. Ļoti sen, jau kopš 1399. gada, Latvijā lietots vārds. Kalendārā tas bijis iekļauts no 1767. gada. Pašlaik sastopams ļoti reti.
Vārdu pētnieks Gunars Treimanis rakstījis, ka Barbara mēdz būt noteikta un stingra, viņas daba ir askētiska, tāpēc viņai draud vientulība.
BARBA – darināts no vārda Barbara, tas Rīgā pirmoreiz minēts 1475. gadā, kalendārā no 1877. gada. Īpašu popularitāti nav iemantojis.
Reizēm Barba esot spītīga kā auns, viņai patīkot ļauties straujiem pasaules vējiem un tikai retais varot to noķert.
BAIBA – no vārdiem Barbara, Barba.Tā izcelsme meklējama Kurzemes pusē, kur 1777. gadā pirmā meitene vārdā Baiba kristīta Durbes baznīcā. Kalendārā šis vārds ir no 1889. gada.
Suģestējoša un ekstravaganta personība. Baibas vārds saistās ar Raiņa radīto priekšstatu par kautro «sedzacīti» lugā «Pūt, vējiņi!». Tomēr ir arī Baibas, kas prot iekārtoties otra azotē mīlīgi kā kaķītis.
«Bauskas Dzīvei» mūsu rajonā neizdevās atrast ne Barbaru, ne Barbu.
