KRISTOFERS – no grieķu «Christos» – ‘Kristus’ , «phero» – ‘nest’.
KRISTOFERS – no grieķu «Christos» – ‘Kristus’ , «phero» – ‘nest’. Rīgā šis vārds parādījies 1512. gadā, kalendārā reiz jau bijis iekļauts, pēc tam pazudis un pirms dažiem gadiem atkal parādījies. A. Milna bērnu grāmatā lācīša Vinnija Pūka draugu sauc Kristofers Robins. Maigs sapņotājs, alkst pēc tāliem ceļiem un brīnumainiem atklājumiem. Nepārstāj sapņot arī izaudzis.
KRISTAPS – no vārda Kristofors. Kristaps bijis leģendārs tēls, Rīgas krāvēju un nesēju biedrības patrons. 15. gadsimtā viņš attēlots Pētera un Doma baznīcas altārgleznās. Latvijā vārds vispirms parādījies Vidzemē 1638. gadā. Kalendārā no 1817. gada.
Viņam piemīt liela atbildības sajūta. Spēj mīlēt un satikt ar saviem tuviniekiem. Cilvēks ar zelta rokām.
KRISTS – no vārda Kristiāns. Latvijā pamanīts Vidzemē, 1638. gadā, Allažos. Kalendārā no 1851. gada.
Savrups un lakonisks spriedumos. Nemīl «čupoties», taču brīžiem var slīgt melanholijā, ja mīlā nerod jēgu.
KLINTA – vārds parādījies Zemgalē 20. gadsimta trešajā ceturksnī. Ilze Indrāne vārdu Klinta devusi galvenajai varonei savā romānā «Ūdensnesējs», kas izdots 1971. gadā. Kalendārā parādījies nesen.
Patstāvīga, necieš iebildumus, biežāk lepna vientuļniece nekā sabiedrības cilvēks.
