VALENTĪNA – no latīņu vārda ‘valēns’ ‘valentis’ – stiprs, vesels, veselīgs. Vidzemē, Cēsīs, šis vārds 1876. gadā ierakstīts Baznīcas grāmatā.
VALENTĪNA – no latīņu vārda ‘valēns’ ‘valentis’ – stiprs, vesels, veselīgs. Vidzemē, Cēsīs, šis vārds 1876. gadā ierakstīts Baznīcas grāmatā. Kalendārā – no 1889. gada. Valentīnas esot gudras, zinošas sievietes, arī savu reizi viltīgas, rafinētas, mēdz būt piesardzīgas. Augstu tura savu profesijas godu. Mīlestībā diemžēl viņām neveicas, bet ko lai dara.
TĪNA (TINA, TINE) – vārda cilme esot meklējama Augustīne, Kristīna vai Valentīna. 1921. gadā šis vārds pirmo reizi ierakstīts kādā Rīgas Baznīcas grāmatā, bet kalendārā tas ir jau no 1783. gada, jo Igaunijā vārds Tiina bijis zināms jau agrāk. Par Tīnām saka, ka tās esot sievietes ar vērienu – enerģiskas, talantīgas, ar bagātu fantāziju un nebaidās pat no velna. Tīnas prot smaidīt, kaut arī kurpe spiež, viņas ir izturīgas kā krams.
PĀRSLA ir latviešu izdomāts vārds, kas parādījies 20. gadsimta sākumā, diezgan rets. Kalendārā no 1908. gada. Darot smagu darbu, Pārsla prot saglabāt sievišķību. Turklāt viņa ir ne tikai stipra, bet pat sīksta sieviete. Viegli ievainojama, tomēr zina, kā pasargāt sevi no dzīves skarbuma un saglabāt iecietību.