Vārds VIVIĀNA cēlies no personvārda ‘viva’, kas latīņu valodā nozīmē – «dzīva». Pirmo reizi vārds lietots Rīgā gadsimta pirmajā ceturksnī.
Vārds VIVIĀNA cēlies no personvārda ‘viva’, kas latīņu valodā nozīmē – «dzīva». Pirmo reizi vārds lietots Rīgā gadsimta pirmajā ceturksnī. Kalendārā ierakstīts 1968. gadā. «Uz ielas vienmēr saista viņas labi koptais sejas veidols, iznesīgie tērpi vai slepenas līksmes apstarotais smaids. Bieži vien ir vientuļa un viņas maiguma rezerves netiek izmantotas.» Tā par Viviānām spriež vārdu pētnieks Gunars Treimanis. Rajonā zināmas trīs Viviānas. Ar vienu no viņām tikāmies arī mēs.
Savienojot seno augšvācu vārdus ‘hruod’ – «slava» un ‘wolf’ – «vilks», tapis personvārds RŪDOLFS. Tas pirmoreiz fiksēts 1545. gadā Vidzemē. Kopš 1767. gada ierakstīts kalendārā. 1927. gadā izdotā uzvārdu pareizrakstības vārdnīcā Rūdolfs ir atzīmēts arī kā uzvārds. Rūdolfu mēdz saukt arī par Rūdi, Rūdiņu, Rudeli, Ral- fiku.
Vārds RŪDIS, atvasināts no vārda Rūdolfs, kalendārā ierakstīts jau 1908. gadā. Bet pirmoreiz manīts šis vārds 1638. gadā Vidzemē, Gaujienā. Daudziem labi pazīstams Rūdis – tēls Rūdolfa Blaumaņa lugā «Skroderdienas Silmačos».
