Ilgāk nekā gadu – 15 mēnešu – notiks sabiedrības informēšanas kampaņa par Latvijas pensiju sistēmas reformu.
Ilgāk nekā gadu – 15 mēnešu – notiks sabiedrības informēšanas kampaņa par Latvijas pensiju sistēmas reformu. To augustā sāks Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Pasaules Banku (PB).
Apdraudēta pensiju stabilitāte
Pirms informatīvās kampaņas Baltijas sociālo zinātņu institūts LM uzdevumā veicis nopietnu pētījumu. Prognozes liecina, ka iedzīvotāju novecošanās process ilgtermiņā pakāpeniski palielināsies. Samazinoties sociālo iemaksu maksātāju skaitam un palielinoties pensionāru daudzumam, tiek apdraudēta pensiju sistēmas stabilitāte. Strādājošie ar iemaksām vairs nespēj nodrošināt esošo pensionāru paaudzi.
Daudzas Eiropas valstis, kurās ir līdzīga demogrāfiskā situācija, jau ir palielinājušas pensionēšanās vecumu, mainījušas pensiju sistēmu, lai nodrošinātu pēc iespējas lielākas pensijas. Latvijā šīs sistēmas pārveide sākta 1996. gadā, taču pensiju reformas koncepcijā paredzētais pensionēšanās vecums – 65 gadi – joprojām likumā nav noteikts.
Aptaujāto grupās noskaidroti apstākļi, kāpēc iedzīvotāji negatīvi izturas pret iespēju palielināt pensionēšanās vecumu.Atklājies, ka pirmspensijas vecuma ļaudis labprātāk pieprasa pensiju agrāk un turpina strādāt, lai tādējādi gūtu pastāvīgus ienākumus. Viņiem jāzina, ka priekšlaikus pensionēšanās nozīmē mazāku pensiju vēlāk.
Trīs līmeņi
Īpaši svarīgi iedzīvotājiem būt zinošiem par pensiju sistēmu pirms valsts fondēto pensiju līmeņa ieviešanas. Tas būs izdevīgs cilvēkiem, kuri vēl ir darbspējīgā vecumā un strādā. Personām, kuras ir jaunākas par 30 gadiem, noteikti būs jāpiedalās otrajā pensiju līmenī. Daļa no sociālajām iemaksām vecuma pensijām tiks uzkrāta īpašā fondā un ieguldīta valsts ekonomikā. Dodoties pensijā, varēs saņemt fondā ieguldīto naudu un arī gadu gaitā gūto naudas pieaugumu.
Latvijas pensiju sistēmā ir trīs pensiju līmeņi. Šobrīd īstenotais ir solidaritātes līmenis, kad sociālo iemaksu veicēji nodrošina pensiju izmaksu esošajiem pensionāriem. Nākamie divi ir – valsts fondēto pensiju līmenis un brīvprātīgais privāto pensiju fondu līmenis, jo līdzās pirmajiem diviem minētajiem līmeņiem sociālās iemaksas iespējams veikt privātos pensiju fondos.
Izmantota BNS informācija un Labklājības ministrijas materiāli.
