Pirms astoņiem mēnešiem Bauskas pasažieru pārvadātāju uzņēmums «Aips» nonāca akciju sabiedrības «Hansabuss» īpašumā. Igaunijā reģistrētā firma iegādājusies uzņēmumu «Aips», kas bez pasažieru pārvadājumiem nodrošina arī autobusu apkopes un remonta pakalpojumus, kā arī pārvalda Bauskas autoostu. Jauno īpašnieku saimniekošana nākusi ar dažiem jaunievedumiem.
Nežēlīgais kapitālisms
Igauņi gan strādā ļoti prātīgi, jaunumi pasažieru pārvadājumu, autoostas darbā tiek īstenoti pakāpeniski. Ēstuvē sācis saimniekot cits uzņēmums, pirms kāda laika autoostas teritorijā vairs nav ieraugāmi melnā tērptie apsardzes darbinieki. Šomēnes daudzi baušķenieki pamanīja, ka citkārt tukšais autoostas laukums pilns ar vieglajiem automobiļiem, tajā divās rindās izvietoti autobusi. «Bauskas Dzīve» uzklausīja dažu šoferu iebildumus, ka viņiem palielinājies veicamo pienākumu apjoms, taču jaunais īpašnieks ar algas paaugstināšanu nesteidzas. Savukārt daļa pasažieru neapmierināti ar kārtību autoostā, netīrību un smakām.
«Bauskas Dzīve» pirms kāda laika lūdza bijušo «Aipa» īpašnieku Uldi Kolužu novērtēt jaunā saimnieka darbību. Komentāros U. Kolužs bija skops. Viņš atzina, ka dzirdējis no šoferiem atzinīgus vārdus, savukārt citi nākuši sūdzēties, cik grūta kļuvusi dzīve. Bijušais īpašnieks savu viedokli pauda vienā teikumā: «Manā laikā uzņēmumā valdīja kapitālisms ar cilvēcīgu seju, tagad iestājies nežēlīgais kapitālisms.»
Vēro 17 kameras
Par pasažieru pārvadājumiem, autoparka un autoostas darbību Bauskā atbild igauņu uzņēmējs Sergejs Vahņickis, kā arī ilgus gadus šeit strādājošais Jānis Kļaviņš. Viņam tika lūgts izstāstīt par būtiskākajiem jauninājumiem. Patiesība ir viena – jaunie īpašnieki meklē iespējas, kā samazināt pakalpojumu pašizmaksu. Autobusi brīvā brīdī nemēro apmēram trīs kilometrus līdz bijušajām darbnīcām, bet tiek novietoti autoostas laukumā. Te rasta vieta arī šoferu privātajiem automobiļiem. Laukums ir liels, droši tajā var izvietoties gan autobusi, gan tās vieglās automašīnas, kurām izsniegtas caurlaides.
Uzņēmumam nav vairs savas degvielas bāzes. Tagad šoferi brauc uz degvielas uzpildes staciju «Neste», kur iepilda tvertnēs degvielu. Ekonomiski tas ir izdevīgāk, turklāt novērsta iespēja «kādai pilei nejauši nolīt garām bākai».
No janvāra autoostā nav apsardzes. Atteikšanās no šī pakalpojuma ir galvenokārt neefektivitātes dēļ. «Tas nenozīmē, ka autoostā katrs var darīt, ko grib. Tiek gādāts par braucēju drošību gan iekštelpās, gan tuvējā teritorijā. Tualetē pie kasieres ir trauksmes poga. Teritoriju nemitīgi uzrauga 17 videonovērošanas kameras. Teikšu godīgi, kamerās mēs nereti varam ieraudzīt visādus brīnumus, pat ļoti nepatīkamus,» atklāj J. Kļaviņš. Pasažieri ir godīgi un kārtīgi, taču netrūkst nekauņu. Pie autoostas ieejas durvīm, kas ir uz Slimnīcas ielas pusi, iekārtojas ne tikai smēķētāji. Kameras te regulāri fiksē vīriešus, kuri pat dienas laikā kārto savas «tekošās» darīšanas, vai pāris reižu mēnesī pie palodzes kāds atstāj sūdu čupu. No tualetes regulāri tiek iznestas podu tīrāmās birstes, dažs labs pamanās aiziet ar «brilli», kuru paslēpis zem mēteļa. Šos gadījumus fiksē novērošanas kameras, tajās uzfilmēto nereti lūdz uzrādīt policija.
Gatavs konstruktīvam dialogam
Autobusus jau labu laiku ik dienas uzticēts tīrīt šoferiem. Šis pienākums viņiem tiek ierēķināts kopējā darba laikā. Reizi mēnesī visos busos veic vairāku stundu ilgu ģenerālo tīrīšanu. J. Kalniņš uzskata, ka šāds darbu pārdalījums ir efektīvāks un kvalitatīvāks. Tam gan negrib piekrist visi šoferi. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» daži no viņiem pauda apņēmību aktīvi iesaistīties arodbiedrībā, lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
J. Kļaviņš apstiprina, ka sarunām ar arodbiedrības pārstāvjiem vienmēr ir atvērts. Diskusijas ir notikušas, taču vienošanās iespējama tikai tad, kad veidojas konstruktīvs dialogs.
Nav tīkla pārklājuma
Pasažieri gaida solīto iespēju samaksāt par braucienu ar bankas karti arī autobusos, ne tikai autoostas kasē. J. Kļaviņš pārliecinoši atbild: «Mēs tam esam gatavi kaut vai rīt. Mūsu tehniskais nodrošinājums to ļauj.» Taču šo pakalpojumu nevar ieviest nepietiekami kvalitatīvo mobilo sakaru dēļ. Pirms kāda laika veikts eksperiments Rundāles novada Svitenes pagastā, kur vairākās vietās mobilais signāls nebija pieejams. Saziņu nācās gaidīt no septiņām līdz 15 minūtēm.
«Ja mēs paziņojam, ka pie šofera biļeti var nopirkt ar bankas karti, tad tas jānodrošina visos maršrutos jebkurā vietā: Svitenē, Panemūnē vai Strēlniekos,» skaidro J. Kļaviņš. Runājot par biļetēm, uzņēmumam noslēgts līgums par ārpakalpojuma sniegšanu ar firmu, kura veic kontroli. J. Kļaviņš aicina pasažierus vienmēr pieprasīt šoferim biļeti. Viņš rosina arī ieskatīties, kas biļetē ir nodrukāts. Iespējami gadījumi, ka šoferim samaksā pilnu cenu, bet pretī tiek izsniegta bezmaksas biļete, kas paredzēta invalīdiem.
Pasažieri pamanījuši, ka autoostā kādu laiku netiek ziņots par aizejošiem reisiem. J. Kļaviņš skaidro, ka šis pakalpojums nav veikts tehnisku iemeslu dēļ. Drīz informācijas paziņošanu atsāks.
Vieta bezpajumtniekiem
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» J. Kļaviņš vērš uzmanību uz vēl kādu problēmu, par kuru ne visi iedomājas. Tie ir bezpajumtnieki, kuri aukstajā laikā kļuvuši par pastāvīgiem autoostas apmeklētājiem. Tie ir ap desmit cilvēku, kuri tur ierodas no agra rīta un uzturas telpās līdz pat to slēgšanai. Ja vien personas nav alkohola reibumā un apkārtējo cieņu aizskarošā izskatā, nav pamata tās izraidīt. Taču urīna, netīrumu smaka no šo cilvēku drēbēm piepilda telpu, paliek uz soliem.
«Mēs pildām tādu kā sava veida sociālo funkciju. Ja iespējams, lūdzam šos cilvēkus atstāt telpas, taču to nedarām salā, jo Bauskā nav nedz patversmes, nedz arī atskurbtuves. Ceru, ka jaunizveidotā pašvaldības policija vairāk uzmanības pievērsīs notiekošajam tādā publiskajā telpā kā autoosta,» vēlējumu pauž J. Kļaviņš.
VIEDOKĻI
Portāla bauskasdzive.lv lasītāju vērtējums par Bauskas autoostas darbu
«Nu jā, ekonomija sākusies! Apsardze vismaz dzērājus izdzenāja, tagad viņi sēž, sildās. Dispečeres vairs nav, «kafūzis» strādā no astoņiem, bet agrāk tur kafiju varēja dabūt pulksten 7.30.»
«Tagad «Aipā» viss iet uz leju. Lai jau Koluža laikā bija daudz nepilnību, bet tagad to ir vēl vairāk. Ja vajag autoostā pasēdēt, busu gaidot, var nosalt. Visur nepatīkamas smakas, vai nu no sabiedriskās tualetes, vai no sēdošajiem bomzīšiem, kas netraucēti sēd un malko grādīgo. Arī autobusi dažam vadītājam no rīta izskatās tā, ka iepriekšējā vakarā palikuši netīrīti. «Dušmaņi» mierīgi stāv autoostā un gādā par savu biznesu.»
«Kur tad tagad tas šoferītis tīrīs autobusu? Ja visi pilsētas centrā sāks mazgāt un tīrīt tehniku, tad tur viss būs viens liels notekūdeņu laukums. Viesnīca blakus, tūristi vasarā brauks, bet tur būs tehnikas laukums. Varbūt īpašnieks ekonomijas dēļ vēl remontbāzi te atklās?»
«Vispār jau baušķeniekiem nebūtu bijis nekas pretī uzzināt, kāpēc cienījamais deputāts tik strauji notina makšķeres no savulaik veikli «prihvatizētā» uzņēmuma.»
«Ko dod tās daudzās novērošanas kameras, ja konkrēta rīcība neseko? Autoosta pārvērsta par «pritonu». Tas viss tikai tāpēc, lai būtu lētāk. Kāds pasažieriem labums no tā lētā varianta?»
«Var saprast arī šoferus. Kāda apmierinātība tur var būt, ka tu strādā neziņā, ko algas dienā saņemsi?!»
«Kameras nedod neko, jo ne jau priekšniekiem jācīnās ar dzērājiem un tiem, kuri ārdās pa autoostas zāli vai peronu. Ne pasažieriem, ne darbiniekiem no lētā varianta nav labuma.»
«Pie Koluža bija kārtība. Ja kāda persona grib pārdot savu īpašumu, tad nevienam par to nav nekādas daļas. Abi ar Punduru viņi visu dzīvi atdeva pasažieru pārvadājumiem. Autoosta viņu laikā bija tīra, ārpusē bija kārtība.»
