Latvijas sakoptāko sētu konkursa desmitgades tencinājumu saņēmuši Iecavas pagasta «Bērziņu» saimnieki Dzintra un Jānis Pastari.
Latvijas sakoptāko sētu konkursa desmitgades tencinājumu saņēmuši Iecavas pagasta «Bērziņu» saimnieki Dzintra un Jānis Pastari.
Konkursa desmit gadiem veltīts sarīkojums svētdien, 25. novembrī, notika Latviešu biedrības namā Rīgā. Tā bija skaista un latviska svētku diena, atzīst Pastaru ģimene. Jānis saka: «Es no pārsteiguma par lielo tencinājumu biju pat apstulbis. Ar Dzintru priecājāmies un bučojāmies kā mazi bērni.» «Bērziņu» saimnieks gan bilda, ka nevajag pieminēt emocijas, bet kādēļ tās noklusēt, jo galvenais vēstījums tik un tā būs par darbu.
Zemgalieši ir kūtri
«Bērziņi» piedalījušies vairākos konkursos un atzīti par sakoptāko sētu Zemgalē. Organizētājs un vērtētājs publicists Aivars Berķis rezumē, ka kopumā zemgalieši ir neatsaucīgi un no šī novada desmit gados bijis maz dalībnieku. Visvairāk sētu aplūkots Vidzemē, īpaši Cēsu rajonā un Jaupiebalgas pagastā.
«Bauskas Dzīve» interesējās, kas rosinājis Pastaru ģimeni četras reizes aicināt pie sevis vērtēšanas komisiju. Jānis skaidro: «Jebkurā konkursā ir grūti piedalīties, jo vajadzīgas papildu pūles. Bet mums patika žūrija, mēs ar viņiem tikāmies nevis kā ar soģiem, bet patīkamiem cilvēkiem. Tā ir emocionālā puse, bet, no otras puses, – tie visi ir ļoti praktiski konkursi. Tajos saskatījām saikni ar mūsu dzīvesveidu un ražošanu. Piemēram, ceļš vēl nebija iekārtots, mēs to veidojām.»
Dzintra papildina: «Patīk mīļā žūrija. Mēs ar viņiem tiekamies kā līdzvērtīgi cilvēki. Piedaloties konkursā, sākām izkopt atsevišķas vietas mūsu sētā. Guvām stimulu uzlikt lielākus karoga mastus pie mājas, lai ir augstāk, lai ir labāk redzami.» «Bērziņu» sētā atrodas trīs masti: Latvijas, pašu saimniecības un ciemiņu karogam.
Pie Pastariem ierodas daudz ekskursantu, arī no ārzemēm, un tad viņi mastā paceļ tās valsts karogu, no kuras atbraukuši viesi. Dzintra bilst: «Viņiem ir ļoti liels prieks, kad ierauga plīvojam savas valsts simbolu.» Jānis teic: «Karogu vākšana mums ir hobijs. Atbraucām pagājušajā gadā no Vācijas un atvedām vienu mantu, Vācijas karogu, ko nopirkām Hamburgā.»
«Bērziņu» saimniecībā vēl ir vērtēts dīķis. Konkursa laikā bija tikai viens, bet pēc tam izveidoti divi, lielāki par pirmo. Ūdenskrātuvēs būs zivis, mazuļi jau esot aizrunāti.
No prakses līdz diplomdarbam
Šogad konkursa tēma bija «Gudrību centrs lauku sētā». Pastariem atkal pietika, ko rādīt un stāstīt. Kopš saimniecības pastāvēšanas «Bērziņos» strādā lauksaimniecības mācību iestāžu praktikanti. Prasības pret viņiem ir ļoti stingras, taču daudzi pēc tam atceras prakses vietu un brauc ciemos. Jānis ir gandarīts, ka dažiem studentiem praksē radušās idejas diplomdarba izstrādei.
Saimniecībā daudzreiz notikušas zemnieku mācības, kurās Jānis atklājis kartupeļu audzēšanas tehnoloģiju. Viņš daudz atziņu pārvedis no ārzemju braucieniem. Un vēl – saimnieks priecājas, ka beidzot ir gatava kartupeļu šķirošanas līnija. Tā tapusi sadarbībā ar Ulbrokas speciālistiem. Jaunveidotā iekārta ir ērti transformējama un pārvietojama.
Sētā ir vēl viena gudrības vieta – pašu saglabātu un vāktu senu lauku darbarīku un citu mantu krātuve. To ar lielu interesi ir apskatījuši daudz ekskursantu.
Ja par gudrību runā, tad abiem vecākiem tā vajadzīga, audzinot piecas atvases. Reinis, Aivars, Andris, Laura un Līga ir radināti pie darba ne tikai sētas kopšanā, bet arī uz lauka. Jānis saka nepārprotami: «Mūsu dzīve ir dzīvošana bērnos.»
Visi piedalījās svētkos
Šī gada konkursā Bauskas rajonu pāstāvēja vairākas saimniecības un visas saņēma tencinājumu. Skaisti ierāmētais teksts tagad glabājas Rundāles pagasta «Riekstiņos», Codes pagasta «Stropiņos», Brunavas pagasta «Medniekos», jau pieminētajos «Bērziņos». Lielais tencinājums tika piešķirts Skaistkalnes pagasta «Upescelmiņu» saimniecei Eleonorai Maisakai. Viņa neatlaidīgi un vērienīgi strādā lauku ļaužu izglītošanā. Nora, kā viņu parasti uzrunā laucinieki, uzskata, ka tencinājumu pelnījis viņas vīrs Genādijs un visa ģimene. Maisaki samierinās ar mammas mūžīgo aizņemtību, jo mācības notiek ne tikai darbdienās, bet arī nedēļas nogalē, kas būtu jāvelta atpūtai.
Fakti
Latvijas sakoptības konkursos vērtēti:
1992. g. – latviskākā lauku sēta, 1993. g. – pagrabs lauku sētā,
1994. g. – bērnu vieta lauku sētā, 1995. g. – pirts lauku sētā,
1996. g. – avots lauku sētā, 1997. g. – ceļš lauku sētā, 1998. g. – karoga vieta un tradīcijas lauku sētā, 1999. g. – daudzinātākais cienasts novadā, 2000. g. – zivju dīķis zemnieku saimniecībā, 2001. g. – gudrību centrs lauku sētā.
Desmit gados skatē piedalījušās 306 saimniecības.
Konkursa rosinātājs un uzturētājs – centriskā partija «Latvijas Zemnieku savienība» un tās piesaistītie labvēļi.
