Audžuģimene nav patvērums visam mūžam. No tās bērniem jāatgriežas pie bioloģiskajiem vecākiem vai arī jācer, ka viņus adoptēs. Pērn tas izdevies pieciem mūsu novadā dzimušiem baušķenieku Lilitas un Jāņa Seržānu audžubērniem. Divi devās mājās, bet trīs aizbrauca uz Franciju.
Mīlestības izsalkums
Romāns, kuram bija 2,9 gadi, ar māsiņu – 1,3 gadus veco Katrīnu – audžuģimenē tika ievietoti kopā. Tobrīd nebija zināms, ka šo bērnu jaunākā māsiņa Kristīne mēneša vecumā nonākusi zīdaiņu namā. Braucot turp ciemos pie citas audžumeitenes brālīša, uzzināts par Kiču, kurai tobrīd bija gadiņš. Romānam izstāstīts par vēl vienu māsu, un zēns to pieņēmis. Audžuģimenē tad bija jau astoņi bērni, tomēr lūgts Bauskas bāriņtiesai kārtot dokumentus, lai visi trīs mazuļi var augt kopā.
«Kristīnei bija 1,3 gadi, kad viņu atvedām uz Bausku. Viņa, tāpat kā māsa, sākumā gāja klumburēdama un krita. Abām meitenēm atklāja stipru tālredzību, vajadzēja ārstēt to un valkāt brilles, lai koriģētu šķielēšanu. Bauskā mums palīdzēja acu ārste Baiba Bajāre, vēlāk ārstējāmies Redzes centrā Rīgā. Romāna diagnoze bija patoloģiska hiperaktivitāte, bet īstenībā zēns bija izsalcis pēc mīlestības un uzmanības. Mūsu mājās Romāns auga līdz sešu gadu vecumam un ir ļoti gudrs puisēns, runāja prātīgi kā pieaugušais,» atceras audžumāte.
Pie Seržāniem trijotne nodzīvoja četrus gadus, ilgāk, nekā paredzēts, jo bāriņtiesa cerēja, ka vecāki gribēs audzināt bērnus paši. Diemžēl viņi tam nebija gatavi.
Uzreiz trīs
Kad tapis zināms, ka brāli ar abām māsām varētu adoptēt ģimene no Francijas, visiem trim sāka mācīt sasveicināties, uzrunāt mammu, tēti, pateikties franciski. Adoptētāji to novērtējuši, atzīstot, ka bērni ir labi audzināti. Četru mēnešu laikā jaunajā ģimenē Francijā visi trīs apguvuši sarunvalodu un apmeklē skoliņu, kā tur sauc bērnudārzu.
Bauskas pusē dzimušo bērnu pašreizējie vecāki pasaulē nākuši 70. gadu sākumā. Abi izglītoti, spēcīgi, strādājuši militārajā dienestā. Savu bērnu viņiem nav, tāpēc meklējuši adopcijas iespēju. Ģimenei piepilsētā ir sava māja, saimniecība un pat zirgs. Sakarā ar adopciju mamma izmantojusi militāram dienestam pienākošos paātrināto pensionēšanos, bet tētim piešķirts paternitātes atvaļinājums uz pieciem mēnešiem.
«Saņemot vēstuli ar fotogrāfijām, bijām pārsteigti, cik līdzīgi jaunie vecāki ir audžubērniem. Mūsējiem vaidziņi jau brūni, iesauļojušies. Ja viņi kopā ir laimīgi, tad tādi esam arī mēs,» saka Lilita, rādot fotokartītes.
Šis gads Seržānu audžuģimenei sācies ar saldu pārsteigumu. Sagaidīt pie vārtiem piestājušo kurjerpasta autobusu izgājis Jānis, un, ieraugot viņa sirmo galvu, servisa pārstāvis pats ienesis sūtījumu. Sainī bija desmit kilogramu šokolādes – salds un mīļš sveiciens no Romāna, Katrīnas un Kristīnes, viņu jaunās mammas un tēta Francijas Bretaņā.
Tukšums aizpildīts
«Nekad iepriekš tā nebija gadījies – vienā dienā, 12. novembrī, mūs atstāja uzreiz pieci audžubērni, dodoties gan tepat netālu, gan pavisam projām. Kravāju čemodānos drēbes, saiņojām rotaļlietas, katram līdzi devām piecus albumus ar fotogrāfijām, kurās var redzēt, kā viņi izauguši. Visiem esam krustvecāki, gan jau aizbrauksim ciemos, arī uz Bretaņu. Kad Romānu, Katrīnu un Kristīni aizveda uz Franciju, pie mums palika vēl pieci, tomēr bija tukšuma izjūta… Aizgāju līdz grāmatnīcai, un tieši pa rokai gadījās izdevums par bērnu audzināšanu franču gaumē. Biju pārsteigta lasot, cik atbilstīgi šai gaumei esam rīkojušies, gatavojot bērnus adopcijai,» atceras Lilita.
Vakarā sasēdušies pie galda, un raudājušas lielās meitenes Ilze, Laura, Dite, Liene – kā dzīvošot bez mazajiem? Atcerējušies, kā gudrinieks Romāns mēdzis sacīt: «Paldies, mamma, par vakariņām, Tev Dievs bija pareizo ēdienu ieteicis.»
Audžumammas pieminētais tukšums aizpildīts, pašlaik tikai viena gulta ir brīva. Ir 11 audžubērnu, no kuriem seši ir juridiski brīvi, jaunākajam ir trīs, vecākajam – 12 gadu. Visiem pa vidu Lilitas mazdēls, ko pārējie saucot par saimnieku.
Savs karogs
Ikdiena piepildīta ar mācībām un interesantām nodarbēm. Bauskas novadā ir desmit audžuģimenes, kurās aug 32 bērni. Šīm saimēm salidojuma šogad nebūs, toties sācies saliedēšanas pasākums, kuram būs vairākas kārtas. Pirmo uzdevumu – izveidot ģimenes karogu – Lilitas un Jāņa 11 «brīnumiņi» ir izpildījuši. 11 gadus vecā Laura to aprakstījusi vēstulē: «Mamma izmazgāja un izgludināja mūsu ziemas šalles. Eduards un Nauris tās pieskavoja pie korķa tāfelītes ar rāmīti.» Laura ar Lieni notamborējušas 11 puķītes, kurām vidū ielīmēta katra bērna fotogrāfija. Audžumamma karogam piestiprinājusi sirsniņu un nošu atslēgu, jo šī ir dziedoša ģimene. Mūzika skan mājās, koncertēts skolās, bērnudārzos, baznīcās, pansionātos, labdarības koncertos.
Seržānu audžuģimene 12. aprīlī piedalījās Latvijas bērnunamu 6. sadziedāšanās svētkos, ko galvaspilsētas 6. vidusskolā rīkoja Rīgas Baltijas Rotari klubs. Tāpēc dienā, kad tikāmies, audžumamma bija cēlusies četros no rīta, lai sagatavotu svētku tērpus audzināmajiem.
Dziedot viņi ir kopā un no sirds vēl veselību audžutētim Jānim, kurš kopš ziemas ārstējas slimnīcā. «Pienākumi mums ir sadalīti, viens no vecākajiem puišiem uzņēmies rītos pirms skolas izslaucīt sētu un aizslēgt durvis, kamēr aizvedu mazos uz bērnudārzu. Viss būs labi, dzīvoju, paļaujoties uz Dievu,» saka Lilita atvadoties.
UZZIŅAI
2014. gada 1. martā Latvijas audžuģimenēs un bērnunamos bija 1385 adoptējami bērni, visvairāk vecumā no 10 līdz 18 gadiem.
2013. gadā vecāki Latvijā adoptēja 112 bērnus, izsniegtas atļaujas 131 bērna adopcijai uz ārzemēm.
2012. gadā Latvijā adoptēti 254 bērni; puse no viņiem uz ārvalstīm.
Avots: Labklājības ministrija.
