Rotācijas kārtībā Somija no Austrijas 1. jūlijā pārņēma Eiropas Savienības prezidējošās valsts statusu.
Rotācijas kārtībā Somija no Austrijas 1. jūlijā pārņēma Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts statusu. Somija savas prezidentūras laikā sola koncentrēties uz attiecībām ar Krieviju, Eiropas konstitucionālā līguma virzību un paplašināšanās sarunu turpināšanu.
Krievija
Somijas prezidente Tarja Halonena norādījusi, ka attiecības starp ES un Krieviju bijušas “ļoti stabilas un ciešas”, piebilstot, ka pamatus sadarbībai iespējams paplašināt.
T. Halonena izteicās, ka jūlijā ir ļoti iespējama viņas dalība G8 līderu sanāksmē Sanktpēterburgā, kuras galvenais jautājums būs enerģētisko piegāžu drošība.
Balkāni
Somija savas prezidentūras laikā turpinās arī tās priekšteces – Austrijas – politiku Rietumbalkānu lietā. Grūti risināmais Kosovas jautājums, iespējams, prasa vēl neatlaidīgāku risinājumu, izteicās T. Halonena.
Izceļot citu Balkānu valstu vidū Serbiju, Somijas prezidente piebilda, ka arī Belgradai ir skaidri jādemonstrē tās iespējamā “Eiropas izvēle”. ES no Serbijas pieprasa “ne vairāk, taču arī ne mazāk” kā no citām reģiona valstīm, uzsvēra T. Halonena.
Konstitūcijas līgums
Somija savas prezidentūras ES laikā koncentrēsies arī uz ES konstitūcijas līguma virzīšanu, teica Somijas vēstnieks Latvijā Peka Vuoristo.
Pēc P. Vuoristo vārdiem, par citām būtiskākajām prioritātēm Somija ir noteikusi ES un tās dalībvalstu konkurētspējas palielināšanu, kuras centrā būtu inovāciju politika, darbu tieslietu un ārlietu jomā, kā arī lēmumu pieņemšanas caurskatāmības uzlabošanu.
ES valstu līderi mēneša sākumā vienojās līdz 2008. gada otrajai pusei izlemt, ko darīt ar bloka konstitūciju, kuras liktenis kļuva neskaidrs pēc negatīvā balsojuma Francijas un Nīderlandes referendumos.
Helsinki savu prezidēšanas laiku izmantos, lai uzklausītu citu ES dalībvalstu viedokļus un palīdzētu sagatavot pamatu nākamajām prezidējošajām valstīm, kurām būs jāķeras pie grūtā uzdevuma domāt, ko ar dokumentu darīt tālāk.
