Kopā ar radiniekiem pērnvasar apmeklēju Somiju. Tas tiešām bija neaizmirstams brauciens. Helsinkus, Somijas galvaspilsētu, sasniedzām Jāņu dienā – 24. jūnijā.
Kopā ar radiniekiem pērnvasar apmeklēju Somiju. Tas tiešām bija neaizmirstams brauciens. Helsinkus, Somijas galvaspilsētu, sasniedzām Jāņu dienā – 24. jūnijā. Daudzējādā ziņā šī pilsēta ir līdzīga Rīgai, tomēr tai raksturīgas savas niansītes un kultūrvēsturiski pieminekļi. Piemēram, Helsinkos ezera krastā atrodas Somijas izcilā komponista Jana Sibēliusa piemineklis. Tas fascinē ar sejas vaibstu izteiksmīgu atklāsmi, iedveš cieņu un bijību, uzlūkojot šo izcilo personību.
Somijā arī daudzas citas pilsētas ir ne mazāk saistošas ar kultūru, mākslu un mūziku, to vidū Turku, Tampere, Oulu un citas.
Braucot pa akmeņainajiem ceļiem, varējām vērot Somijas dabu, klimatu, augu un dzīvnieku valsti. Somijā mīt lāči. Tie mēdz izlīst no meža. Varenais dzīvnieks apciemoja arī mūs, kad, neko nenojauzdami, naktī gulējām teltīs. Lācis sapostīja papīru un atkritumu maisu, tādējādi izklīdinot tā saturu pa visu apmetnes vietu kempingā.
Somija ir ļoti skaista zeme – par to mēs vairākkārt pārliecinājāmies. Taču mani apbēdināja tas, ka ēdnīcās nebija iespējams baudīt mūsu gaumei atbilstīgu ēdienu. Piemēram, kādā vietā, kur mēs iegājām un vēlējāmies ieturēt maltīti, nebija, ko izvēlēties, – viens siltais ēdiens, un arī tas pats izskatījās mums nepieņemams, bet labs vietējiem. Šis bija vienīgais sarūgtinājums, ko piedzīvoju ceļojuma laikā, bet tas netraucēja baudīt Somijas skaistumu un tās burvību. Mēs labi atpūtāmies, jauki pavadījām laiku, iepazinām un sākām izprast somu kultūru.
A. PRAŠKILĒVICS, 9. klases audzēknis Vecsaules pagastā
