60 gadu jubileju svin Laima Kukute Brunavā.
Laima Kukute sevi raksturo kā nosvērtu un mierīgu cilvēku, kas jūtas lieliski. Gadiem skrienot, viņa esot iemācījusies notikumus uztvert mierīgāk un veltīt laiku sev.
Tuvi lauku darbi
«Emocionāli jūtos ļoti labi. Vienmēr esmu bijusi nopietna. Tāda es esmu pēc dabas. Gadi iet, un skatījums uz dzīvi mainās. Agrāk biju ļoti emocionāla, bet tagad cenšos lieki nestresot, kas gan ne vienmēr izdodas,» sarunas ievadā saka Laima.
Jubilārei tuvi lauku darbi. Bērnībā vasaras viņa pavadījusi Ceraukstes pagasta Ārcē pie vecvecākiem, dzīvojusi Vecumniekos.
Vectēvam piederējis zirgs, kuru Laimai bija ļauts peldināt. «Zirgs man ļoti patika. Es arī jāju uz viņa. Ziemas vakaros vectēvs ļāva sakopt zirgu, izķemmēt un pabarot. Zirdziņš, ēdot auzas, bubināja. Tas bija romantiski, un šie mirkļi spilgti palikuši atmiņā.»
«Vienmēr esmu mīlējusi dzīvniekus, un laukos kaķīšu un sunīšu netrūka. Iespējams, arī tāpēc man tur ļoti patika. Turklāt es mīlu lauku darbus – ravēt bietes un kartupeļus, vākt sienu. Daudzi brīnījās, bet es izbaudīju lauku burvību jau no bērna kājas un daru to joprojām savā dārziņā,» atklāj jubilāre, kura tagad dzīvo Brunavas pagastā.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Laimai skolā padevusies matemātika, nepaticis rakstīt sacerējumus. Ļoti daudz lasījusi, aizrāvusi zīmēšana. Arī atstāstījumi padevušies, jo viņai esot lieliska atmiņa. «Skolā biju mierīga un klusa, pat pārāk. Man ļoti patika dejot, bet zēnu bija maz, un lielas dejas izpalika. Esmu fiziskā darba darītāja. Ne velti, beidzot vidusskolu, par mani uzrakstīja – mīl fizisku darbu,» smaidot atceras Laima.
Viņai ir lauksaimniecības tehnikas plānotāja diploms. Algas grāmatvedes darba pienākumi pildīti Brunavā kolhozā. Tur pavadītais laiks brunavietei paticis, jo bija jāstrādā ar cipariem. Nāca juku laiki, un Laima pievērsās piemājas saimniecībai, audzējusi visu, kas vien no zemes līda laukā. Kopš 1999. gada L. Kukute strādā Bauskas prokuratūrā. Sākumā viņa bijusi tulce, kopš 2003. gada ir kancelejas pārzine.
«Jau tikpat kā 20 gadu esmu vienā darbavietā. Man ļoti patīk. Pienākumu ir daudz, bet esmu laimīga, ka spēju ar visu tikt galā. 2009. gadā augstskolā «Turība» ieguvu jurista palīga diplomu. Kā saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies,» teic jubilāre.
Būt vecmammai ir lieliski
Laima 35 gadus ir precējusies ar Jāni. Kopā izaudzinājuši divus lieliskus bērnus – Aivi un Evitu. Dēls dzīvo Rīgā, meita – Gulbenē. Abi seniori tikuši pie diviem mazbērniem – Otto un Niko. «To noteikti saka visi vecvecāki, bet būt par vecmammu ir lieliski. Puikas dzīvo pie manis visu vasaru. Lielākais prieks par brīžiem, kad mazie ieskrien man klēpī un saka: «Ome, kā es biju noilgojies!» Šie vārdi liek smaidīt un sajust laimi,» saka L. Kukute.
Labākā relaksācija pēc darba vasarā esot strādāšana dārziņā. Laimai patīk puķes, īpaši lilijas. Arī dēlam lauki mīļi. Viņš, kad atbrauc ciemos, palīdz mammai dažādos darbos. «Bērni ir izravējuši kilometriem garas kartupeļu un biešu vagas. Viņi lauku darbus jaunībā atstrādāja līdz nemaņai, bet allaž, kad palūdzu ko izdarīt, palīdzību neatsaka,» lepni par bērniem stāsta brunaviete.
«Esmu iemācījusies veltīt laiku sev. Es dievinu pastaigas vienatnē pa mežu. Tur es sakārtoju savu iekšējo pasauli, domas un emocijas. Vakaros nūjoju, ierasti stundu, un šai laikā pieveicu četrus piecus vai pat sešus kilometrus. Dzīve ir lieliska. Es nevaru sūdzēties. Bērni ir izaudzināti par labiem cilvēkiem, abiem ir laba izglītība. Vīrs man ir pie sāniem, mazbērni veseli. Esmu laimīga, ka mana māmiņa vēl ir dzīva. Katru vakaru sazvanāmies,» sarunas beigās dzīves gājumu un ieguvumus pārskata Laima Kukute.
