Bauskas novada lielākā kultūras ēka – Grenctāles kultūras nams – šovasar nonāca sabiedrības uzmanības lokā. Vietējo varu neapmierināja ēkas uzturēšanas lielās izmaksas proporcionāli tajā notiekošajām aktivitātēm. Kultūras organizatore iebilda pret pašvaldības nostāju. Samilzušās attiecības vēl vairāk uzvirmoja pēc publiskā paziņojuma par iespējamā investora – alkohola tirgotāja – vizīti Grenctālē.
Tikšanās reizē ar deputātiem bija interesanti ieklausīties vietējo paustajos skaļajos saukļos: «Nevienam mēs Grenctāles kultūras namu neatdosim!» Taču ēkas uzturēšanai un kultūras aktivitāšu iedzīvināšanai nepieciešama reāla darbošanās. Mītiņošana kultūras ēku pie dzīvības neuzturēs.
Brunaviešu nodibinātā SIA «Radīti kultūrai» 7. oktobrī sarīkotajā latgaliešu pasākumā spēja piepildīt lielo ēku ar ļaudīm. Daudzi atnākušie atzina – tik daudz cilvēku pēdējo reizi te bijis populārajos koncertos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
Teju pustūkstotis apmeklētāju ir apliecinājums, ka ļaudis var «izvilkt» no mājām uz kultūras namu. Šis ir viens impulss, kuram varētu sekot otrais, trešais. Taču uzņēmumu un nevalstisko organizāciju rīkotās aktivitātes pastāvīgu kultūras dzīvi Grenctālē nenodrošinās. Arī ēkas ekspluatācijas un remontu izmaksas tās nesegs. 7. oktobrī vairākums pasākuma apmeklētāju bija atbraucēji no Bauskas, citiem pagastiem un kaimiņu novadiem. Turklāt muzikālais piedāvājums bija orientēts īpašai auditorijai – šlāgermūzikas un latgaliešu ritmu piekritējiem. Turpmāk ar to vien publiku var nepiesaistīt.
Vietējai varai un pagasta kultūras darba vadītājai vien būs jārēķina, jāmeklē iespējas, jārada jaunas idejas, jādomā par amatierkopu piedāvājuma dažādošanu. Biedrības sarīkotais pasākums apliecināja – kaut ko vēl saglābt var. Taču tam nepieciešama degsme, enerģija un vēlme darīt.