Zemnieku saeimas (ZSA) pārstāvjus, arī Bauskas novada Codes pagasta saimniecības «Vaidelotes» īpašnieku Arnoldu Jātnieku, martā uzņēma Čehijas Privāto zemnieku asociācija.
Organizācijas dalībnieki pērn ZSA «Erasmus+» izglītības projekta gaitā viesojās Latvijā, apmeklējot dārzeņu audzētājus Iecavas novadā.
Līdzīgais un atšķirīgais
Dalība projektā papildina A. Jātnieka kā agronoma, lauksaimniecības nozares pedagoga un privātā konsultanta kvalifikāciju, kas apliecināts saņemtajā sertifikātā. «Esmu papildinājis zināšanas laukkopībā, resursu izmantošanā un zemkopības praksē, ko varēšu sniegt tālāk citiem zemniekiem,» «Bauskas Dzīvei» saka saimnieks.
Nedēļu garajā braucienā ļoti intensīvā programmā kopā ar četriem citiem ZSA kolēģiem apskatītas vairāk nekā desmit privātās saimniecības, iepazīta Čehijas zemkopības sistēma un asociācijas darbība.
«Atšķirībā no Latvijas, kur lauksaimniecības zeme teju pilnībā ir privāto ražotāju pārziņā, Čehijā joprojām lielākā daļa tās ir milzīgu valsts saimniecību īpašumā uz bijušo kolhozu bāzes,» redzēto apraksta A. Jātnieks, «tomēr ģimenes saimniecības stingri uztur no senčiem mantotās tradīcijas, prasmīgi attīstot dažādus biznesa virzienus un pārdodot savus produktus pirmām kārtām tuvējā apkaimē un tūristiem. Te palīdz čehu tradīcija pārtiku iegādāties no vietējiem zemniekiem, jo tā vislabāk zināma tās izcelsme un kvalitāte. Savus ražojumus patērē arī paši saimnieki.»
Lielākā problēma Čehijā esot atbalsts ģimenes saimniecībām, par kuru cīnās Privāto zemnieku asociācija. Vairāk no Eiropas fondiem to saņem valsts lielsaimniecības, un valsts negrib pārdot zemi privātajiem saimniekiem. Par zemnieku interesēm cīnās četras nevalstiskās organizācijas, vienlaikus rīkojot saimnieku tālākizglītības seminārus un popularizējot inovatīvas metodes.
No maza līdz lielam
Iegūt zemi privātajiem saimniekiem liedz augstā cena. Čehijas laukkopības reģionos par hektāru prasa ap 450 tūkstošiem kronu jeb teju
17 tūkstošiem eiro, nomas maksa gan ir 400 kronas jeb 15 eiro, nodoklis – 850 kronas jeb ap 30 eiro gadā.
Sastaptie čehu zemnieki pēc dzelzs priekškara krišanas atguvuši senču mājas, kuras bija jāatjauno un jāiekopj no jauna. «Vairāki satiktie saimnieki bija uzvarētāji gada zemnieka konkursā, ko rīko asociācija,» stāsta codietis. Vairākums bija ar lauksaimniecības inženieru izglītību, vienlaikus spēcīgi gan praktiskajā ražošanā, gan mārketingā,» stāsta A. Jātnieks.
Katrai saimniecībai ir galvenais ražošanas virziens, ko papildina ar dažām blakusnozarēm, turīgākās sētās pašu priekam turot zirgus. Visās apskatītajās ražotnēs bija attīstīta pārstrāde, kas ļauj arī mazākā platībā tapušam produktam piešķirt pievienoto vērtību un savu zīmolu, nevis tikai pārdot to kā izejvielu par zemāku cenu. Iepazītie zemnieki saimnieko 100 – 1000 ha platībā.
Kādā saimniecībā ir 40 gadu pieredze derīgās nezāles mārdadža audzēšanā, no kura izspiež farmācijas nozarei pārdodamu eļļu. Augļkopības saimniecībā ar 100 gadu pieredzi ražo ābolus, to sulu, kā arī ķiršus un ogas. Šim saimniekam ir liela apdrošināšanas maksa – 380 tūkstoši kronu jeb 14,5 tūkstoši eiro gadā, lai iespējamās krusas postījumi neapdraudētu uzņēmumus. «Šim saimniekam integrētās audzēšanas atbalsts lielāks nekā platībmaksājums,» stāsta A. Jātnieks.
Savukārt vīna darītavā pārstrādā 40% vīnogu, ražojot aizsargāta zīmola dzērienu, bet pārējās vīnogas pārdod.
Agrotūrisms un bioloģiskie
Apskatītas lopkopības saimniecības, kurās izmanto modernākās precīzās tehnoloģijas dzīvnieku veselības, ražošanas un izmaksu kontrolē, robotus barošanā un slaukšanā. Cūkkopības un vistu saimniecībā viens no produktiem ir komposts, ko sajauc ar čehu nacionālā auga magones pārstrādes atliekām.
Piekalnes saimniecībās izmanto bioloģiskās saimniekošanas metodes, agrotūrismu, paralēli piena lopkopībai un pārstrādei rīkojot atpūtas nometnes. Bioloģiskās saimniecības atbalsts Čehijā ir 370 eiro/ha. Apskatīta saimniecība ar pārsteidzošu seno darbarīku un mehānismu krājumu, tomēr Arnolds teic – Vecumnieku novada Bārbeles Ausekļu dzirnavu ekspozīciju tā nepārspējot.
Biogāzes stacijas lopkopības saimniecībās pilda ne tikai vides aizsardzības funkciju, mazinot piesārņojumu un smakas, bet arī dod siltumu dārzeņu un zaļumu mājām, kur visu gadu audzē produkciju tirgum. Tajās izmanto no jumtiem savākto lietusūdeni. Tūristi un vietējie ir galvenie klienti vietējām alus darītavām, un īpaši eksotiska ir apskatītā bizonu saimniecība, kuras produkciju pilnībā izmanto vietējā restorānā.
Kazkopības saimniecībā, kur mīt 800 lopiņi, no vienas piena devējas iegūst 700 litru gadā. «Tas ir izcils rādītājs,» secina A. Jātnieks. Codieša vērtējumā latvieši no čehiem var aizgūt prasmi ļoti efektīvi izmantot pieejamos zemes resursus, proti, saimniecībā Karpatu piekājē citiem virzieniem nepiemērotā reljefā 100 ha platībā tur piena aitas, pārstrādājot izejvielu sierā un citos produktos, kuru lauvas tiesu pārdod tiešajā tirdzniecībā. Kā pārliecinājās «Bauskas Dzīve», zemes intensīvāku izmantošanu nekā Latvijā var vērot arī Vācijas dienvidrietumu daļā, kur jau no marta sākuma ar agrotīklu pārsegtās teju nepārredzamās platībās aug dārzeņi, zemenes, garšaugi, stādi u. c.
Prakse un pieredze
Ģimenes saimniekošana gan čehu zemnieku, gan A. Jātnieka skatījumā ir labākais modelis, jo tā paaudzēs tiek nodota vērtīga prakse un pieredze. Visās apskatītajās saimniecībās strādā vairākas paaudzes, jaunieši apgūst zinības ģimenes izvēlētajā jomā, lai pārņemtu uzņēmumu vadību.
«Mēs no čehiem varam mācīties produktu pārdošanas prasmi, aktīvi popularizējot tos tuvējās apkaimes klientiem, arī kaimiņu valstīs, kā arī paaudžu sadarbību ģimenes saimniecībās,» stāsta A. Jātnieks.
«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka Latvijas Zemnieku federācijas vadītāja Agita Hauka aprīlī Čehijā piedalījās ģimenes saimniecību attīstībai veltītā nozares konferencē, kurā savu pieredzi atklāja un par risināmajiem jautājumiem Eiropas mērogā diskutēja ap desmit valstu pārstāvji.
«Čehi uzslavē mūsu kooperācijas sasniegumus, jo pie viņiem apvienošanās kooperatīvos vēl šķiet biedējoša, atgādinot kolektīvo saimniecību neveiksmīgo praksi,» stāsta A. Jātnieks, «viņi novērtē mūsu pieredzi kopējā Baltijas valstu zemnieku interešu pārstāvniecībā Eiropā.»
Čehijā ir citāda attieksme pret Eiropas fondu izmantošanu – ļoti maz zemnieku izvēlas to atbalstu, jo baidās no lielās birokrātijas. Asociācija aprēķinājusi, ka pašā Čehijā pret katru zemnieku ir pieci ierēdņi, kas kontrolē un noteic nozares darbību. Kopumā Latvijā saimniecībās izmantotā tehnika, pateicoties struktūrfondu atbalstam, ir modernākā Austrumeiropā, taču čehi sasnieguši labu līmeni arī pašu spēkiem, vērtē codietis. Latviešu zemniekiem ikvienam vajadzētu būt aktīvākam, pārstāvot savas intereses valsts un Eiropas institūcijās, uzskata A. Jātnieks.
