Iecavas 515. gadskārtas svētki notika 18. augustā. Dažādas aktivitātes risinājās visā lielciematā.
Iecavas 515. gadskārtas svētki notika 18. augustā. Dažādas aktivitātes risinājās visā lielciematā. Tērebūdas (Zviedrija) sadraudzības pilsētas pārstāve Lēna Sundholma uzskata, ka vietējo iedzīvotāju un viesu kopābūšana un prieks ir lielākais sarīkojuma ieguvums.
Pie skaisti izrotātās Iecavas novada Domes svinību dienā plīvoja pašvaldības, Latvijas, Eiropas Savienības un viesu – Lietuvas un Zviedrijas – karogi. Atklājot svētkus, Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis pateicās pašvaldības administrācijas priekšpagalma rekonstrukcijas sadarbības partneriem. Proti, Hipotēku bankai par iecavniekiem uzdāvināto pulksteni un līdzdalību strūklakas izveidē, SIA “Alfors” pārstāvim Jānim Zuzānam par ierīkoto rotaļlaukumu un būvdarbu ģenerāluzņēmējas SIA “Union Asphalttechnik” izpilddirektoram un novada Domes deputātam Jurim Krievam par rekonstrukcijas vadīšanu.
“Viss būs štokos!”
Atbilstīgi noskaņai viesi gaviļniecei veltīja daudz labu vārdu. Bauskas rajona Padomes pārstāvis, priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Rihards Melgailis, sacīja: “Iecavas novads ir lielākā, bagātākā un aktīvākā mūsu rajona lauku pašvaldība. Vairākkārt tā atzīta par sakoptāko Zemgales novadā. Paldies, ka neesat kļuvuši lepni, dalāties savā pieredzē, un citiem tad arī izdodas. Vēlam saglabāt labas kaimiņattiecības arī turpmāk, lai visiem iecavniekiem laimīga dzīvošana Iecavā!”
Lubānas pilsētas Domes vadītājs Miķelis Gruzītis klātesošos smīdināja, ar humoru dāvinot vairākas veltes. J. Pelsim un viņa kolēģiem M. Gruzītis pasniedza arī medu un sacīja: “Viss būs štokos, kad šito ieņems!” Arī debesu noskaidrošanās un saules spīdēšana esot lubānieša nopelns.
Tērebūdas pilsētas municipalitātes izpildvaras vadītājs Larss Oke Bergmans teica: “Mums ir liels gods būt Iecavā 515 gadu svinībās. Tas ir ļoti liels laika posms. Mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz šādai jubilejai.
Mūsu draudzība ilgst ap 15 gadu. Tā mums ļoti daudz nozīmē, un mēs ceram, ka arī jums. Esam šķērsojuši ne tikai valstu, bet arī kultūras robežas. Saikne ar jums devusi jaunas ierosmes. Ļoti ceram, ka draudzība turpināsies mūžīgi un mēs satiksimies atkal un atkal. Uzaicinām iecavniekus apmeklēt Tērebūdu.”
Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs apsveikuma runā izteica prieku par iecavnieku nosargāto neatkarību (saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Iecavas pagasts tikai mainīja nosaukumu – K. S.) un demokrātisko attīstību. Klātesošo atsaucību guva Skaistkalnes pagasta padomes vadītāja Jāņa Kalniņa un skaistkalniešu orķestra muzikālais sveiciens.
Cālīši kopā ar karavīriem
Svētku gājiena dalībnieku izvietošanos koordinēja vietvaras sporta dzīves organizētāja Baiba Gāga. Jubilejas parādi krāsainu padarīja Skaistkalnes orķestris un trombonu un tubas kvartets “Shady Brass Q”, sākumskola “Dartija” ar uzrakstiem “Renovācija. Būs silti!”, pirmsskolas izglītības iestādes “Cālītis” audzēkņi spilgti dzeltenos cālīšu tērpos, Iecavas vidusskola, mūzikas skola, bērnu folkloras kopa “Tarkšķi” un jauktais koris ar dziedāšanu, Gross Eckau jeb Lieliecavas 1812. gada kaujas rekonstrukcijas franču, poļu, krievu un prūšu karavīri vēsturiskajos tērpos un bruņojumā, kā arī ugunsdzēsēju spilgti sarkanās mašīnas. Ielu malās viņiem māja daudz smaidīgu ļaužu, bet pie ēkām plīvoja valsts karogi.
Skrejlapiņas no lidmašīnas
Piemiņas brīdī pie Brīvības pieminekļa rajona vēsturnieks Raitis Ābelnieks ar humoru sacīja: “1492. gads pasaulē palicis atmiņā ar Amerikas atklāšanu un Iecavas minēšanu rakstos. Tā ir robežšķirtne starp viduslaikiem un jaunajiem laikiem.” Visi kari, kas gājuši pāri Latvijai, skāruši arī Iecavu. Vietējie visos laikos bijuši lieli Latvijas patrioti. Daudzi par brīvības cīņām saņēma Lāčplēša kara ordeni. Brāļu Dūmiņu un citas spēcīgas nacionālo partizānu vienības vēl septiņus gadus Iecavas un Zālītes pagasta mežos izrādīja pretestību padomju okupācijai.
Pēc nopietnajām runām vecākās paaudzes cilvēki pieminekļa pakājē nolika ziedus, bet pāri visiem klātesošajiem kā pārsteigums nobira skrejlapiņas no lidmašīnas AN-2. Tajās iecavniekus un viesus aicināja uz tikšanos ar vēsturi grāfa Pālena muižas parkā, kur 1812. gada kaujas rekonstrukcijas dalībnieki bija uzcēluši nometni un vēlāk cīnījās par tiltiņu pār Iecavas upīti.
Iecavniekus Ēvaldu Kivilandu un Gunāru Skrodeli svešie kareivji nebiedēja. “Mēs priecājamies. Tā ir mūsu tautas vēsture. Ja to aizmirst, tad nekā nav. Drīzāk jūtamies drošāk ar šiem NATO spēkiem,” jokoja pensionāri.
Redzētais saviļņo
Parkā notika arī tirdziņš “Izvēlies Latvijas preci!”. “Bauskas Dzīve” uzrunāja podnieku no Rēzeknes Gunāru Cešeiko. Viņš ziņu par svētkiem izlasīja internetā un Iecavā ieradās pirmo reizi. Saviem darbiem keramiķis izmanto gan Latvijas, gan Lietuvas mālu.
Novada Zorģu bibliotēkas vadītāja Aina Ezergaile pastāstīja, ka aktīvākie zorģenieki – Skadiņu, Nudienu, Deņisovu, Liepiņu, Runču, Jankovu, Krenģelu u. c. ģimenes – Iecavā manīti jau no paša rīta. Daži no viņiem piedalījās amatieru uzvedumos. Pasākumos manīti arī zālītieši un dzimtmisenieki.
Iecavniece Inese Stūrmane atzina, ka šie jubilejas svētki patīk vairāk par iepriekšējiem. Viņa centās apmeklēt visas aktivitātes. Jaunietes draugam Andim Vasilim no Lubānas īpaši interesēja kaujas epizodes attēlojums. Ja vēl zinātu vēsturi, pavisam labi būtu, smējās Andis.
“Mums vienmēr svētki izdodas. Cilvēkiem ir, kur saiet. Kaut kas tāds kā šogad vēl nav bijis. Mūsu pagastam liels paldies, visās jomās domā par cilvēkiem. Liela pateicība Jānim Pelsim, viņš jau mums visiem ļoti patīk. Protams, arī kārtībniecei Lūcijai Muceniecei un dārzniecei Dainai Rudzītei, kuras ļoti rūpējas par tīrību un sakoptību. Liela laime ir dzīvot Iecavā. Es neko nemainītu pret to,” pozitīvu emociju pārpilna sacīja vietējā iedzīvotāja aptiekas sanitāre Lidija Vadapole.
Strēmele pie strēmelītes
Pēc lidojuma pār Iecavu vietējās vidusskolas deju kopas vadītāja Solveiga Lineja dalījās iespaidos: “Iecava izskatījās skaista. No augšas redzēju ļoti sakoptus laukus strēmelīti pie strēmelītes. Lejā gan nemaz tā nešķiet. Sameklējām arī savu māju, darbavietu.” Solveiga bija svētku dalībniece, viņas audzēkņi arī uzstājās. Tā kā iecavniece esot dzīvesvietas patriote, viņai svētki patika. Lielisks piedzīvojums lidojums bija arī Uģim un Lindai Matvejiem, Iecavas jauktā kora diriģentiem. Viņi lidoja kopā ar atvasēm – Annu, Leldi un Matīsu.
Smeļas idejas
Svētku garu sajuta arī tautas deju ansambļa “Lubāna” dalībnieki. “Mūs ļoti labi sagaidīja. Arī laiks ir jauks, lietiņš bija noderīgs,” tā viesi no sadraudzības pilsētas. Līdzīgi jutās arī Hanss Ūlofsons no Tērebūdas. Viesis atzinīgi vērtēja vietējo tradīciju jubileju svinēt ik pēc pieciem gadiem. “Svētki ir ļoti jauki, esam ļoti lepni par uzaicinājumu. Daudzi no mums ir laimīgi šeit atgriezties un satikt pazīstamus cilvēkus.
Uzzinājām, ka jubileju atzīmē ik pēc pieciem gadiem. Mūsuprāt, tas ir īss periods, kad atkal jāiegulda liels darbs, lai organizētu daudzās aktivitātes visā pilsētā. Kad ieradāmies Rīgā, redzējām, ka tur arī svin jubileju. Šeit notiek ne mazums pasākumu. Jauki, ka tajos piedalās daudz cilvēku, ka viņi nesēž mājās,” sacīja mūzikas skolas pedagoģe un Tērebūdas delegācijas pavadone Lēna Sundholma. Zviedrijā līdzīgus svētkus atzīmējot, kā nolemj vietējā pašvaldība. Taču tas nenotiekot katrus piecus gadus. Tērebūdas pilsēta ir daudz jaunāka par Iecavu. Komūnas pārvaldē strādājošie pēc šī ceļojuma uzskata, ka tā ir laba ideja – svinēt pilsētas svētkus.
***
uzziņai
– Iecavas 515. gadskārtas svinības 18. augustā izmaksāja apmēram 21 tūkstoti latu. Izdevumus finansēja novada Dome un kultūras nams, 3713 latu saziedoja uzņēmēji un privātpersonas.
– Ziedotie līdzekļi tērēti: SIA “Vides serviss” pakalpojumiem, trombonu un tubas kvarteta “Shady Brass Q”, Jelgavas Jaunā teātra aktieru un apsardzes atalgojumam, Fēliksa Ķiģeļa koncertam jauniešiem un skeitparka atklāšanas pasākumam.
– Svētkus apmeklēja ap trim četriem tūkstošiem cilvēku.
Pēc Iecavas kultūras nama darbinieču sniegtās informācijas
