Cilvēki labākas dzīvesvietas meklējumos atstāj lielpilsētas un pārceļas uz laukiem, par kādiem var uzskatīt arī Bausku un apkaimes novadus. Šādus stāstus esam publicējuši «Bauskas Dzīvē» ne reizi vien. Tomēr manā pieredzē ir arī situācijas, kad mājvieta Bauskā tiek pamesta, jo draudīgā dzīves kvalitāte ar smagsvara transportu pārpildītā lielceļa «Via Baltica» malā neesot vairs panesama.
Šodienas laikraksta numurā piedāvājam īpašu pielikumu «Dzīves kvalitāte», kurā sākam vētīt dzīves kvalitāti mūsu novados tieši no veselīgas un drošas vides skatpunkta. Turpinājumā ik mēnesi klajā laidīsim vēl piecus pielikumus.
Bauskas un apkaimes novados «spožums un posts» ir mūsu upes, ezeri, kā arī starptautiskā maģistrāle A7. «Spožums», jo visam minētajam ir liela pievienotā vērtība, kas vietējiem sniedz priekšrocības, nodrošina dzīves kvalitāti. Tomēr ir arī ēnas puse, kas nes līdzi «postu», – slikta gaisa kvalitāte, liels troksnis, vibrācijas, apdraudējums drošībai no lielceļa auto straumes, kā arī iekšzemes ūdeņu piesārņojums, nelabiekārtotās peldvietas. Laikraksts sāk pētīt vēl tikpat kā neanalizētu piesārņojuma veidu upēs – medikamentu atlikumus un to ietekmi uz mūsu dzīvi.
Dzīves kvalitāte ir daudzslāņains jēdziens, mēs akcentēsim vietējo cilvēku reālo dzīvi un izjūtas par viņu veselību, drošību, komfortu sasaistē ar to vidi, kāda šajā apkaimē tiek piedāvāta un nodrošināta. Dzīves kvalitāte ir, protams, arī katra subjektīva lieta un rīcība. Tomēr starptautiskās maģistrāles un nepietiekami apsaimniekotu upju radītās ietekmes ir valsts un pašvaldības darbības lauciņš, ko viens cilvēks pats nespēs mainīt. Viņa izvēle varētu būt – atstāt šo dzīvesvietu. Bet vai tas būtu stratēģiski pieņemami pilsētai un reģionam?
