Līdz nākamajai otrdienai, 18. jūlijam, iedzīvotāji vēl var iesniegt ierosinājumus, atsauksmes un papildinājumus SIA «Metrum» izstrādātajiem Bauskas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem un vides pārskatam.
Līdz nākamajai otrdienai, 18. jūlijam, iedzīvotāji vēl var iesniegt ierosinājumus, atsauksmes un papildinājumus SIA “Metrum” izstrādātajiem Bauskas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumiem un vides pārskatam.
Pagājušajā nedēļā grozījumu izstrādes gaitā tika organizēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Uz to bija ieradušies daži Domes deputāti, pašvaldības darbinieki, kā arī vairāki pilsētas iedzīvotāji. Bauskas pilsētas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva norādīja, ka līdz šim pusgada laikā par dokumentu interesējušies vien divi cilvēki. Šī atsaucība saistīta ar viņiem piederošu īpašumu, taču vispārēji priekšlikumi no pārējo iedzīvotāju puses Bauskas teritorijas turpmākajai attīstībai nav saņemti. Speciāliste teic, ka galīgā redakcija varētu tikt apstiprināta šī gada rudenī. Lai pēc tam kaut ko mainītu, nāksies iziet cauri virknei procedūru, kas veiktas tagad, un, kā norāda D. Nikolājeva, tas ir ļoti laikietilpīgs process.
Plānojums elastīgai darbībai
SIA “Metrum” arhitekte Ineta Butāne, komentējot izstrādāto dokumentu, uzsvēra, ka šis plānojums ir veidots, lai pilsētas attīstību padarītu elastīgāku. Piemēram, lai attīstītu Bauskas vecpilsētu, lielākajā daļā no tajā esošajiem nekustamajiem īpašumiem tiek paredzēts attīstīt jauktu dzīvojamo un darījumu iestāžu apbūvi, kurā izvietojami gan darījumu iestāžu objekti (viesu mājas, kafejnīcas, restorāni u. tml), gan dzīvojamās telpas vai atsevišķas šādu funkciju ēkas.
Savukārt, lai veicinātu uzņēmējdarbību, kā arī sabalansētu tās attīstību ar kopējo pilsētas struktūru, teritorijas plānojums paredz konkrētas vietas, kurās pieļaujama lielveikalu, degvielas uzpildes staciju, transporta tehniskās apkopes teritoriju, vairumtirdzniecības bāžu būvniecība. Jāmin, ka turpmāk degvielas un gāzes uzpildes staciju iespējamā celtniecība pieļauta industriālā parka teritorijā gar Zaļo ielu.
Precizējot Bauskas dabas parka teritoriju, kultūras pieminekļus un to aizsargjoslas, tiek veicināta līdzsvarota dabas un apbūves teritoriju savstarpējā mijiedarbība. Turpmāk Bauskas vecpilsētā un “Natura 2000” aizsargājamā dabas teritorijā nav paredzētas jaunas rūpnieciskās apbūves vietas. Savukārt pašreizējām noteikts jaukts apbūves veids, tādējādi radot apstākļus atļautās izmantošanas maiņai ar mērķi rūpniecības teritorijas izcelt no īpaši aizsargājamām teritorijām uz industriālo parku, kurā šāda veida objektiem būtu nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra.
Par DUS – izlemts un punkts
D. Nikolājeva skaidro, ka apbūves noteikumi ir dokuments, saskaņā ar kura prasībām ir realizējama jebkura būvniecības iecere, zemesgabalu apvienošana vai sadalīšana u. c. darbības ar nekustamo īpašumu, t. sk. tā apsaimniekošana Bauskā.
Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē iedzīvotājus visvairāk interesēja degvielas uzpildes staciju pieļautā būvniecība pilsētas centrā. Domes vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs interesentiem norādīja, ka šis jautājums ir izlemts un atpakaļceļa nav. Viņš uzsvēra, ka pašlaik nepieciešams pievērst uzmanību, lai nākotnē neizveidotos līdzīgas situācijas. Tāpēc kopīgiem spēkiem nepieciešams plānot pilsētas turpmāko attīstību.
Deputātu Ģ. Karpoviču, piemēram, interesēja, vai iedzīvotājiem nav nekas iebilstams, ka autostāvvietas teritorijā Salātu ielā, kur liela daļa baušķenieku atstāj savus braucamrīkus, saskaņā ar plānojumu turpmāk atļauta daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve. Kāds no iedzīvotājiem izteicās, ka mūsdienās nav nekādu problēmu izbūvēt apakšzemes autostāvvietu. Taču, kā rāda nekustamo īpašumu projekti, šādu stāvvietu būvniecība ļoti sadārdzina celtniecības izmaksas, tāpēc ātrās peļņas tīkotāji šādu “greznību” neizvēlas. Nekustamo īpašumu speciālists Ģirts Ošiņš pieļauj, ka Bauskā varētu izveidoties līdzīga situācija.
Īpašumus atdeva nedomājot
Sabiedriskajā apspriedē tika diskutēts arī par vēl vienu vietu pilsētā, ar kuras tālāku izmantošanas mērķi bija neapmierināti tuvākās apkārtnes iedzīvotāji. Minētā teritorija ir Zemgaļu un Miera ielas krustojumā izvietotais parks. Pēc plānojuma grozījumiem šajā vietā ir atļauta mazstāvu dzīvojamo māju apbūve, atstājot pieeju gājēju tiltiņam pār Mūsu. Netālo ieliņu iedzīvotāji pauduši neapmierinātību, ka tiks likvidēts jauks zaļās zonas stūrītis.
Pašvaldības izpilddirektors Jānis Mičulis uzsvēra, ka šajā vietā aug savu mūžu nokalpojušas vecas papeles un pati teritorija ir nolaista un nepievilcīga. Viņš teica, ka tas ir privātīpašums un īpašnieks ar to ir tiesīgs rīkoties pēc savām vēlmēm, ievērojot pašvaldības noteikumus. “Ja pilsētai ir vajadzīgs vēl viens parks, par to vajadzēja domāt jau agrāk, kad tika sākta objektu atdošana to likumīgajiem īpašniekiem. Paturot prātā nākotnes attīstības iespējas, pilsētai svarīgus nekustamos īpašumus vajadzēja paturēt sev, bet to vietā piedāvāt kompensācijas zemi bijušajā lidlauka teritorijā vai citviet. Taču toreiz īstais īpašnieks bija Dieva vietā,” rezumē J. Mičulis.
